Litenieša izjūtas Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā

1941

Kur putns lidojot sastingst,

Kur mūžam neatkūst zeme,

Kur koks nespēj saknes dzīt,

Kur nevar trīs mēnešus gadā

Sauli debesīs saskatīt,

Tur latvietis izdzīvoja.

(Dzejolis tapis kāda smaga atmiņu stāsta iespaidā)

1949

Kā melna čūska vilciens uz Austrumiem vijas.

Tumst tāltālu dzimtā sēta. Lopu vagonā jau kurais rīts.

Paņem Latvijas bērnus bezžēlas Sibīrija.

Gar bezgala maģistrāli viņu mazās dvēselītes klīst.

Šodien

Aizaugušā laukā sādžas govis ganās.

Uzpildes stacijā pēc mašīnas mašīna stāj.

Pār būvbedri celtnis pusdienas tveicē klanās.

Zeme atklāj daudz. Visu neatklāj.

Tur visur latvietis meklē savu māti:

Izzudušas latviešu kapsētas. Ne miņas, ne vēsts.

Pusgadsimts sen garām. Vēl neaizdzīst vātis:

Kur man trīs saujas Latvijas mātes piemiņai mest?

• Jānis Zvaigzne Litenē