Dzirkstele.lv
Tuvojas sniegpārslu vainagā gada pēdējais mēnesis. Latvija svin savu dzimšanas dienu! Veros notikumos kā kaleidoskopā. Viss atspīd: un notikumi kā stikliņi spoguļos sakrīt rakstu rakstos. Tāds “aparāts” bija manas bērnības brīnums. Kā vajadzētu mirgojošo ekrānu vietā nesteidzīgi ielūkoties krāsaino stikliņu spoguļattēlos! Tie nekad nesakrīt iepriekšējā rakstā! Tā ir arī ar notikumu interpretāciju un izklāstu: vienam tas patīk, otrs vēlas saskatīt ko citu, sev saprotamāku. Emocijas ir mūsu psihes neatņemama sastāvdaļa, un cenšos biežāk uztvert tās pozitīvās, prātu uzlādējošās emocijas, kas rada labu noskaņojumu.
Mani ļoti uzrunāja Rīgas Centrālās bibliotēkas Latvijas valsts simtgadei veidotā ceļojošā izstāde “100 grāmatas bērniem” Tirzas bibliotēkā. Simtu gadu laikā katru gadu izcelta viena grāmata – labākā, raksturīgākā, populārākā un atzītākā! Kādi bijuši vērtētāji? No kāda grāmatu daudzuma katrā gadā izvēlēta tā labākā? Gāju raudzīt!
Gāju uz izstādi vairākas reizes, jo uzreiz, pārskrienot no viena plaukta pie otra, nekādus nozīmīgus secinājumus nevarēju izdarīt. Pirmajā reizē nepamanīju pārskatāmo izstādes katalogu, kas būtu ievērojami palīdzējis aptvert izstādīto grāmatu vērtību. Katalogā ir gan izzinošas lapas par katru gada pārstāvēto grāmatu, gan jautājumi mazajiem skatītājiem un lasītājiem, gan pārdomu viela, atbildes un uzdevumi mazajiem un arī lielākiem “kāpēcīšiem”. Uzzināju, ka vecākā grāmata Bērnu literatūras nodaļā Centrālajā bibliotēkā ir Raiņa dzejas grāmata krievu valodā, bet iepriekšējai paaudzei pazīstamā grāmata “Zīļuks” tulkota krievu, vācu, lietuviešu, angļu, poļu čehu un japāņu valodā. Var uzzināt, kur dzīvo Ziemassvētku vecītis, – Rovaniemi Somijas ziemeļos. Katalogā uzdots arī jautājums: vai mūsdienās ir skārda spodrinātāja profesija; vai mūsdienās var redzēt Staburagu; kā dzejnieku Raini sauca bērnībā; cik izstādē redzamajiem autoriem ir vārds Jānis? Interesanti uzdevumi un ziņas! Jutos kā bērnībā, apskatot savas bērnības grāmatu vairākus plauktus. Tāda vājība uz grāmatām un to krāšanu bija raksturīga iepriekšējai paaudzei. Cik raksturīgas rindas bijušas kādā pēckara grāmatā tanīs tālajos gados!
“Ai, radiņi, man` radiņi
Pa pasauli izklīduši;
Cits Rīgā, Jelgavā,
Cits dziļā Vāczemē…”
Tad pētu savu vecāku bērnības grāmatas un pēdējos plauktos sakārtotās manu mazbērnu laiku grāmatas. 1973.gada Herberta Dorbes “Aina ar brālīti meklē cālīti”, 1979.gada Žaņa Grīvas “Pasaku par Diegabiksi’ atceros kā mīļāko pasaciņu. Tad tik populārā 1994.gada grāmata – Jāņa Klīdzēja “Cilvēka bērns”! Tik jauki paņemt no plaukta un palasīt to visu, kas bijis sirdij dārgs un priecējis!
Daudzus gadu desmitus dzīvojām itin labi bez interneta, bet tagad arī es vēlos ātrās ziņas un izziņas smelt datorā un telefonā. Reizēm kā pilnīga apsēstība! Viss tek un mainās! Mans lielākais pārsteigums izstādē bija bibliotekāres Agritas stāstījums un demonstrējumi viedierīcē par 2021.gada populāro grāmatu “Ričijs Rū rīko koncertu”, dzejoļu autore ir vecmamma Veronika Reinika, tos par dziesmām pārvērtis mūziķis Lauris Reiniks, bet visa projekta idejas autore ir Rūta Reinika-Preisa. Ar moderno tehnoloģiju zināšanām, vēl lasīt nemākot, noskenējot QR kodu, var dzirdēt un redzēt mūsdienu brīnumus! Šī grāmata piesaistot skolēnu vislielāko interesi. Vismodernākā, visinteresantākā, un izstādes apmeklētāji esot sajūsmā par mūsdienīgu grāmatu.
Ļoti saistoši likās vēstures izstādi pavadošie “Vēstures stāsti” ar atveramiem lodziņiem, kartēm un uzlīmēm. Kā radās Latvija, kā gadu simtu ritējumā veidojās Latvija – viss kā uz delnas. Vairākas grāmatas palasīju uz vietas, un laika ritums piemirsās, piemēram, Imanta Ziedoņa 1983.gadā atzītā “Kas tas ir kolhozs?” te ar vieglu humoru skaidro kolhozu būtību. Par katru autoru dots īss rakstnieka daiļrades apraksts.
Lasot par agrāk tik populārā kolaboracionista Viļa Lāča darbiem, īss un skaidrs komentārs: sarakstījis 20 romānus, 58 stāstus, 6 lugas. Padomju varas laikā agrākos darbus pārstrādājis atbilstoši sociālistiskā reālisma prasībām. Nominētā 1936.gada grāmatiņa – viņa “Vanadziņš.” Atcerējos, cik dziļu iespaidu tā uz mani atstāja bērnībā, ar kādu aizrautību esmu iemācījusies un atceros tik daudzus dzejoļus un pantiņus, uz kuriem tagad raugos citām acīm. Tīrot bagātīgi piesnigušo sniegaino pagalmu, atcerējos tik daudz dzejolīšu, un smiekli sanāca, pēkšņi atceroties, piemēram, padomju laika dzejas pantus, kas aicināja uz jaunām uzvarām… Mēs taču nākam no bērnības, kas katra atmiņā atspīd citādāk.
Interese par izstādi bijusi pietiekami liela: Tirzas skolēnu, arī kaimiņu pagastu ļaužu fotografēšanās pie savas bērnības un jaunības grāmatu plauktiem. Tomēr palika daudzi, kuri neuzzināja vai negribēja uzzināt par šādu unikālu iespēju – tikties ar sava mūža simt grāmatām. Tas nav bijis vienkārši: atvest, izpakot, sakārtot, aicināt ar visiem iespējamajiem saziņas līdzekļiem lasītājus, būt gidam, pēc izstādes sapakot visu grāmatu klāstu kā saudzējamus retumus un nodot unikālo izstādi uz nākamo vietu, kura būs Beļavas pagasta bibliotēkā.
Izstādi noorganizēja bibliotekāre Agrita Petrovska, par atgādāšanu no Rīgas Centrālās bibliotēkas viņa saka paldies Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas loģistikas vecākajam speciālistam Jurim Osim. Izstāde bija aplūkojama arī Latvijas dzimšanas dienas svinīgajā pasākumā Biedrības namā kā skaists akcents uz skaistā svētku fona. Paldies!
- Ieva Bērziņa
