Kailgliemeži lien pagrabā un ēd burkānus

“Dzīvoju privātmājā pilsētā. Manas mājas teritorijā parādījās zilie un raibie kailgliemeži, un šogad to ir īpaši daudz. Tie mitinās puķu dobēs. Domāju, kā lai es apkaroju gliemežus. Biju Madonā veikalā un jautāju pēc palīdzības. Man iedeva tādu speciālu šķidrumu, neatceros gan, kāds bija nosaukums, kas jāatjauc ar ūdeni un jāuzpūš gliemežiem. Tā arī izdarīju, bet gliemeži no tā neiznīka. Tad sagatavoju spēcīgāku devu. Zāle palika dzeltena un gliemeži arī pagalam. Bet kaimiņi tagad nesaprot, kāpēc manā teritorijā zāle palikusi dzeltena. Man tiek pārmests, ka indējot tagad visu pilsētu. Es paskaidroju, kas par lietu. Gliemeži man nav pirmo gadu. Sākumā bija tādi ar rakstu uz muguras. Izskatījās skaista, rakstaina mugura. To bija mazāk, bet bija. Es tiem arī šo pašu līdzekli pūtu, un viņi man pazuda. Un šie gliemeži meklē arī naktsmājas, kur ziemu pārlaist, un lien iekšā zem grīdas, kur man ir pagrabiņš. Viņi tur dzīvo un ēd manus burkānus. Tagad gan es ar tiem gliemežiem tā kā būtu tikusi galā, bet kaimiņi iebilst, kāpēc es indēju zāli.” stāsta kāda gulbeniete.

Atbild Dabas aizsardzības pārvalde:

– Spānijas kailgliemeži ir viena no atpazīstamākajām invazīvajām sugām Latvijā. Tā kā viens īpatnis gada laikā var izdēt pat 500 olas, to klātbūtni cilvēks ātri pamana īpašumā. Tāpat kā to radītās sekas puķu dobē, dārzā vai sētā, jo masveida sugas savairošanās var nodarīt pat 50 procentu postu ražai. Neredzot iegādāto līdzekli, kas izsmidzināts zālē, grūti komentēt situāciju. Taču situāciju nevajadzētu dramatizēt, jo veikalos var iegādāties legālus, pārbaudītus un cilvēkiem nekaitīgus preparātus. Zāle nākamgad noteikti atjaunosies. Pat tad, ja zālāja sakņu sistēma no preparāta pārmērīgas lietošanas ir bojāta, tā, iespējams, neatjaunosies uzreiz pavasarī, bet turpmākos mēnešos gan. Turklāt augsnē saglabājas sēklas, kas palīdzēs uzdīgt jaunai zālei.

Runājot par Spānijas kailgliemežu vai citu gliemežu apkarošanu, ir tikai divi produktīvi scenāriji:

1) cīņu uzsāk viens cilvēks izolējoties, proti, jāveido aizsargmehānismi ap īpašumu, lai citi gliemeži tajā neiekļūst, un pašam jāizķer īpašumā jau esošie gliemeži; 2) jāapvienojas ar kaimiņiem, lai visi cītīgi izķertu gliemežus un novērstu to vairošanos. Šis ir visefektīvākais un ieteicamākais kailgliemežu apkarošanas veids. Ārkārtīgi svarīgi ir salasītos īpatņus iznīcināt. Visvienkāršāk to ir paveikt, ja īpatņus uz diennakti ievieto stipras koncentrācijas sālsūdenī vai sadedzina. Izmešana nelīdzēs, jo tie atrāpos atpakaļ vai īpašuma tuvumā izdēs olas, kas pārziemos, un nākamgad gliemeži atkal atgriezīsies daudz kuplākā skaitā.

Metodes, ko pielieto un par efektīgākajām atzinuši nozares speciālisti un iedzīvotāji:

● regulāri jāpļauj un jāsavāc zāle, jo aizaugušās teritorijās ir mazākas gaisa temperatūras un mitruma svārstības, kas vislabāk patīk šai sugai;

● mazdārziņos kā aizsargbarjeras var izmantot vara stiepļu sietus, izvietojot tos žoga veidā ap augiem vai dobēm, metāla vai plastmasas sētiņas, kurām ir izlocītas malas un stūri, lai gliemeži nevarētu pārrāpties pāri, vai izveidot saplākšņa sētiņu, gar kuru nostiepts elektriskais gans;

● labus rezultātus kailgliemežu apkarošanā uzrāda Indijas skrējējpīles vai muskuspīles, kurām garšo kailgliemeži (jāņem vērā, ka dzīvnieki ir jāpiebaro arī ar cita veida pārtiku, jo, pārtiekot tikai no gliemežiem, tie var nomirt);

● ieteicams teritorijā izveidot slazdus, vislabāk gar dārza perimetru. Slazdu veidi var būt dažādi, taču tie visi jānovieto ēnā un regulāri, vislabāk no agra rīta, jāpārbauda, “brokastotāji” jāsalasa un jāiznīcina.

Spānijas kailgliemezis ir kanibāls un ēd savus sugas brāļus, tādēļ vakarā ar lāpstu vai citu asu priekšmetu vienu gliemezi pāršķeļ uz pusēm un novieto lēzenā traukā, uz bieza papīra, koka vai cita materiāla plāksnes. No rīta šajā vietā “uz brokastīm” būs sanākuši citi īpatņi, kur tos ērti nolasīt; par ēsmu slazdā var izmantot arī pūstošus augļus, dārzeņus, tāpat mājdzīvnieku barību. Slazds regulāri jāpārbauda un sanākušie “viesi” jāsalasa; zemē ierok trauku ar alu, kam pievienots 10 % vārāmās sāls šķīdums vai 1 % vara vai vara sulfāta šķīduma. Šāds kokteilis gliemežus padarīs nespējīgus rāpot, tāpēc trauks regulāri jāiztīra no kritušajiem gliemežiem; internetā pieejamas arī rūpnieciski gatavotas lamatas. Vēršam uzmanību, ka jebkurš preparāts, arī nopērkams gliemju iznīcināšanas līdzeklis, jālieto saskaņā ar instrukciju!

Plašāka informācija par invazīvajām sugām Latvijā apkopota Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “LatviaNature” izstrādātajā vietnē “invazivs.lv”.