Dzirkstele.lv
Mežacūkām prieki, bet “Zaķīšu” mājas saimniecei Melānijai Sinolē – asaras. Mežacūkas izrakņājušas visu viņas mājas pagalmu.
Sieviete “Dzirkstelei” stāsta: “Nezinu, kam lai zvanu, kuram lai jautā pēc palīdzības. Ko darīt? Mežacūkas izrakušas visu pagalmu. Sēdēju līdz pulksten diviem naktī un kurināju ugunskurus. Dzīvoju mežā ielokā, purvs blakus. Sunītim bail iet ārā no mājas. Pagājušajā ziemā tā nebija, bet šoziem – tas ir kaut kāds ārprāts! Visi upeņu krūmi izrakņāti.”
“Dzirkstele” sazinājās ar Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieri medību jautājumos Laimoni Kļaviņu, kurš stāsta, ka palīdzību var lūgt pie vietējiem medniekiem. “Es viņu ļoti labi saprotu, jo man pašam iekopto zālāju lauku mājā vienā rīta mežacūkas apgrieza otrādi un viss. Tās cūkas šonakt varbūt bija pie tā cilvēka, bet vairāk var arī neatnākt. Šie bari, kas klīst, tie vienkārši pārstaigā. Te viņas ir vienā vietā un tad jau citā. Mednieki tur var sēdēt un var arī velti tur nedēļu nosēdēt – viņas var arī neparādīties. Ja grib lūgt mednieku palīdzību, tad ir jābūt noslēgtam medību tiesību nomas līgumam. Ceru, ka šai sievietei ir šāds līgums, bet, ja šāda līguma nav, tad diemžēl mednieki nav tiesīgi tur spert kāju, jo tad viņi kļūst par pārkāpējiem. Ja kāds grib sevi vairāk vai mazāk pasargāt, ir jāslēdz šāds līgums ar medniekiem. Var, protams, mēģināt kurināt ugunskurus. Mednieku veikalos ir nopērkama arī speciāla ķīmija, ko var izsmidzināt pa perimetru. Tas gan ir padārgs prieks, bet it kā atbaida cūkas. Dziļais sniegs nav pie vainas, kāpēc tās nāk ārā no meža. Zeme nav salusi, principā cūkai ir pietiekami barības – maijvaboļu kāpuri, sliekas. Nekas nekur dziļāk zemē nav ielīdis, visi ir virskārtā. Cūka vienkārši iet un rauš, kamēr tur ir “karalauks”. Tas ir cūkas dabā, un viņai arī ēst gribas.”
– Inita Savicka
