Dzirkstele.lv
Tāds ir Birumu ģimenes stāsts. No gāršas, no Uriekstes līkumotajiem krastiem, no pilskalna, no “Kalaņģu” mājām pasaules ceļos devās Margrietas Birumas vectētiņš un Andreja Biruma vecvectētiņš – mums visiem labi pazīstamais rakstnieks un tulkotājs, valodnieks un skolotājs, savas dzimtas un Lizuma vēstures pētnieks Apsīšu Jēkabs.
Rakstnieka šīs zemes gaitas aprāvās 1929. gadā, mazmeitiņai bija vēl tikai pieci gadi, tomēr šūpulī ieliktā ģimenes siltuma un dzīves gudrības pietika visam garajam mūžam. Margrieta un Kārlis Birumi šo dzimtenes un savu tuvo cilvēku mīlestību nosargājuši visos traģiskajos dzīves ceļos un devuši tālāk.
Visa labā un krietnā mantotāji ir Margrietas un Kārļa bērni – Anna un Andrejs.
Mēs, Lizuma un visa novada ļaudis, varam būt tikai pateicīgi un lepni, ka Apsīšu Jēkaba dzimtās mājas “Kalaņģi” cauri laikiem un nelaimēm šodien ir tik skaistas, sakoptas un vienmēr sabiedrībai pieejamas.
1976. gada 25. septembrī tika atklāta piemiņas plāksne rakstniekam – tā ir mūsu mazā muzeja dzimšanas diena. Par tās dienas notikumu liecina fotogrāfija, kurā redzam gan vietējās varas pārstāvjus, gan “Kalaņģu” kaimiņus, gan skolotājus, gan Margrietu un Kārli Birumus.
Novadnieks Juris Zaķis šogad mūs pārsteidza ar ļoti interesantu ierakstu no Viļa Zvaigznīša dienasgrāmatas. Ideja par piemiņas plāksni pieder Jānim Kučeram, tā apspriesta ar mūšu Zvaigznīšu Vili, tālākais ceļš vedis pie kolhoza priekšsēdētājas Dzidras Ozolas, bet plāksnes dizains un izgatavošana uzticēta kombinātam “Māksla” Rīgā. Pēc ugunsgrēka 2012. gada ziemā atjaunota plāksnes koka daļa, citādi tā ir tāda pati kā sākotnēji.
No 1981. gada saglabājies Lizuma vidusskolas muzeja filiāles “Kalaņģos” apmeklētāju reģistrācijas žurnāls, kurā atrodami ieraksti līdz 1999. gadam, piemēram, 1981. gadā muzeju apmeklējuši 184 viesi.
Skolotājiem rūpēties par muzeju nācās sabiedriskā kārtā, krāsni allaž kurināja Šadinovu māte, galvenie lapu vācēji rudeņos un pavasaros bija skolēni ar savām audzinātājām, gida pienākumus veica Solveiga Vilka, bet visspilgtāk atceramies Viļa Zvaigznīša atmiņu stāstu.
Sirsnīga draudzība ar Margrietu un Kārli Birumiem izveidojās skolotājai Silvijai Ulastei. Pirmo reizi dodoties ciemos pie Birumu ģimenes, skolotāja drosmīgi devusies pāri aizsalušajam Langstiņu ezeram. Arī vēlākajos gados ciemiņi no Lizuma skolas tika uzņemti lielā sirsnībā un mīlestībā.
Visos Lizumā rīkotajos pasākumos vienmēr mīļi un gaidīti bija Margrieta un Kārlis, vēlāk arī Andrejs.
Kad “Kalaņģu” māja tika privatizēta, galvenās rūpes un gādība par “Kalaņģiem” bija jāuzņemas Andrejam. Visi priecājāmies par skaisto lubiņu jumtu. Grūtāk bija pieņemt lēmumu par mājas atjaunošanu pēc ugunsgrēka. Ceļš no Langstiņiem uz Lizumu tika mērots tūkstošiem reižu, piedaloties un uzraugot sarežģītos darbus. Tovasar atvadījāmies no Andreja mātes Margrietas Birumas. Māja vēl nebija pabeigta, bet mūsu Apsīšu Jēkaba mazmeitai vēl bija lemts redzēt “Kalaņģu” spāru svētkus. Lai pieminam Margrietu Birumu ar visdziļāko pateicību!
Atbildības nasta par “Kalaņģiem” kļuva smagāka, bet pamazām vien tapa brīnišķīga kultūrvieta. Māja tika projektēta tā, lai saglabātos gan senais istabiņu izkārtojums ar atsegtu guļbaļķu sienu, gan lielā istaba ar maizes krāsni, kur pulcēties un darboties apmeklētājiem.
Kopš 2014. gada “Kalaņģos” ciemojušies pāri par 6000 apmeklētājiem. Katru gadu uzcītīgākie muzeja apmeklētāji ir Lizuma skolas un bērnudārza audzēkņi un skolotāji, pēdējā laikā mīļi viesi ir ukraiņu bērni un skolotājas, amatnieku kopas “Laipa” dalībnieces. Neaizmirstami bija novada bibliotēkas organizētie Viļa Zvaigznīša grāmatas atvēršanas svētki. Vienmēr jaukas un sirsnīgas ir muzeja pēcpusdienas un gadskārtu ierašu atzīmēšana “Kalaņģos”.
Tomēr, lai šie skaistie notikumi varētu risināties, māja ir jāuztur kārtībā, tai nepieciešami labiekārtošanas darbi. Lai gan noslēgtais līgums ar novadu palīdzēja saimnieciskajos darbos un algoja darbinieku desmit gadu garumā, arī īpašnieka rūpes un atbildība turpinājās. Tika uzcelts jauns malkas šķūnītis, atjaunots pagraba jumts. Šogad klētij un mazajam šķūnītim uzlikts jauns jumts. Un vēl padomā ir jaunas ieceres.
Nu jau “Kalaņģi” ar savām tradīcijām ir kļuvuši par neatņemamu mūsu pagasta daļu. Andreja Biruma ieguldījums šīs kultūrvietas uzturēšanā ir milzīgs. Lai “Kalaņģiem” laimīga nākotne!
Arī šogad 8. decembrī, Apsīšu Jēkaba 166. dzimšanas dienā, aicinām visus, tuvus un tālus, uz “Kalaņģiem”. Iedegsim svecītes lielajā Ziemassvētku eglē, klausīsimies Lizuma skolēnu priekšnesumu, dziesminieces Vitas Krūmiņas skaistās melodijas un vēlēsim, lai tā gara gaisma, ko skolotājs Andrejs Jaunzems aizdedza zemnieku bērnu sirdīs vecajā Kolaņģu rijā, deg ar gaišu liesmu visā Latvijā!
Bet mazmazdēls un mazmazmazdēls Andrejs Birums kā allaž apsēdīsies pie vecā rakstāmgalda, pāršķirstīs lielo, biezo viesu grāmatu, vērtēs mūsu darbu un turpinās savu atbildīgo un grūto misiju.
— Lizuma kulūras darbinieki
“Mēs, Lizuma un visa novada ļaudis, varam būt tikai pateicīgi un lepni, ka Apsīšu Jēkaba” kāds teica visu vārdā, bet daļai no visa novada ir vienalga. Par to ko jūs tur dariet.
Bezgala skumīgi ne tikai par “Kalaņģu” mājas- muzeja aktīvās darbības piepiedu beigšanos, bet arī par to, ka nav samaksas koru un deju kolektīvu vadītājiem, u.c. (Būs Gulbenes muzeja kārtējā renovācija, varbūt atkal ar oranžērijām, daži mērkaķi jau atradīsies…)
Skumīgi! Redz, vēl jau kādu brītiņu kaut kas notiks, jo daudzu entuziasms vēl kādu laiku turēsies, bet cik ilgi?
Visi, kuri par šo visu lemj, ir tikai nožēlojami biznesmeņi, Latvijā vairs nav inteliģences, un šie cilvēki ari netiek pie lemšanas. Spilgts piemērs Trampa kampaņa
ka tik notrallināt naudu, gan jau nožēlojamie biznesmeņi nopelnīs