VĒLĒŠANAS: Vēlēšanu drošība tiek uzraudzīta

14.Saeimas vēlēšanu drošība, īpaši pret ārvalstu iejaukšanās riskiem demokrātiskos procesos, tiek pastāvīgi kontrolēta.

Līdzīgi kā pirms 13.Saeimas vēlēšanām arī šogad ar Ministru prezidenta rīkojumu Valsts kancelejas vadībā ir izveidota sevišķa starpinstitucionāla darba grupa, kas apvieno institūcijas, kuras atbild par konkrētiem vēlēšanu norises drošības aspektiem. Darba grupu vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, un tajā ir pārstāvētas un strādā Valsts kanceleja, Centrālā vēlēšanu komisija, Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Ministru prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Augstākā tiesa, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests, Valsts policija, “Cert.lv”, NEPLP, SEPLP, KNAB. Pēc nepieciešamības darbam vai ziņošanai grupā tiek uzaicinātas arī citas institūcijas.

Galvenos drošības riskus vēlēšanu drošai norisei Latvijā potenciāli rada Krievija. Īpaša uzmanība tiek pievērsta riskiem, to novēršanai vai mazināšanai kibertelpā, informatīvajā telpā, kā arī dažādiem provokāciju riskiem. Jāatzīmē, ka līdz šim nav konstatēti tādi riski vēlēšanu drošai norisei, kurus nebūtu iespējams mazināt vai pilnībā novērst, tostarp no Krievijas puses.

Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments gan ikdienā, gan vēlēšanu kontekstā valsts pārvaldei nodrošina centralizētu informatīvās telpas monitoringa spēju, analizējot tendences gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos, tostarp par manipulācijām informatīvajā telpā, ieskaitot dezinformāciju.

No 24.februāra līdz šim Krievijas amatpersonu un valsts kontrolēto plašsaziņas kanālu komunikācija par notikumiem Latvijā bijusi reaģējoša, nav novērotas proaktīvas kampaņas. Kopumā vēlēšanas nav to tiešā uzmanības centrā. Neproporcionāli daudz lielāka uzmanība tikusi pievērsta, lai izplatītu naidīgus vēstījumus gan Krievijas, gan starptautiskajām auditorijām par rusofobiju, neonacisma/fašisma atdzimšanu, krievu/krievvalodīgo apspiešanu, vēstures pārrakstīšanu, kā arī pretlikumīgu rīcību saistībā ar padomju pieminekļu demontāžu. Krievijas dezinformācijas rupori bijuši reaģējoši, Latvijai pievērsušies epizodiski, piemēram, reaģējot uz 9.-10.maija notikumiem, pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu, Krievijas pasludināšanu par teroristisku valsti.

Daudz biežāk informatīvajā telpā manipulētu informāciju izplatījušas vietējās ieinteresētās puses, bieži tie paši, kas jau iepriekš nonākuši redzeslokā saistībā ar Covid-19 noliegšanu, sazvērestības teoriju un vakcīnu noliegšanas komunikāciju.

Galvenie izplatītie dezinformācijas vēstījumi un manipulācijas metodes:

• Valdība “atcels” 14.Saeimas vēlēšanas (lai saglabātu varu);
• Vēlēšanas tiks “nozagtas” (nebūs godīgas/leģitīmas);
• Vēlēšanu rezultāti tiks sagrozīti (par labu valdības partijām);
• Vēlēšanas ir jāboikotē, apzināti aicinot tajās nepiedalīties;
• Priekšvēlēšanu reitingi (aptaujas) ir sagrozīti (lai neparādītu jauno politisko spēku “patieso pārsvaru un popularitāti” iepretim citiem);
• Valdība un/vai sabiedriskie mediji (arī komercmediji) “apspiež” politiskās partijas, kas ir opozīcijā vai tā saucamās “jaunās partijas”;
• Tiek izmantoti dažādos veidos etniskie/valodas jautājumi, lai veicinātu sabiedrības polarizāciju un mobilizētu vēlētāju (piemēram, krievu tiesības tiek apspiestas Latvijā; valda rusofobija, apzināta vēršanās pret krieviem, u.c.).

Kopumā divi galvenie darbības virzieni manipulācijām informatīvajā telpā ir:

1) mazināt vēlētāju aktivitāti piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās ar vēstījumiem par it kā “nozagtām vēlēšanām”, kurās viss jau ir tāpat izlemts;

2) manipulēt socioloģisko pētījumu aptauju datus (politisko partiju reitingus), noliedzot mediju telpā izmantoto datu patiesumu, tos cenšoties aizstāt ar savām, pašu veiktajām aptaujām ar necaurskatāmu metodoloģiju, izlasi un izpildītāju.

• Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments