Gribas pretjautāt kādam komentētājam, kurš ar skaļu saukli “Rīga – tikai rīdziniekiem!” rupji aizrāda, ka Rīga nav “lēta viesnīca, kuru piemēslo un aizbrauc”, un kā privātīpašnieks norāda, ka universitātes un koledžas varot būvēt savos rajonos… Vai tiešām Latvijas galvaspilsēta, kurai vajadzētu būt latviešu tautas pilsētu PILSĒTAI, sāks veidoties par atsevišķu kņazisti, kam savi likumi un tikumi. Varbūt drīz vajadzēs arī īpašu caurlaidi, lai šķērsotu Rīgas robežu? Šādu attieksmi ir panākusi Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova iecere par cenu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. Šādu izmaiņu mērķis – veicināt iedzīvotāju deklarēšanos Rīgā un lai tur strādājošo cilvēku ienākuma nodokļi nonāktu Rīgas budžetā. Cerams, ka šie Ušakova napoleoniskie plāni tā arī paliks sapņu līmenī. Lai gan Rīgas mēra vēlme dalīt iedzīvotājus Rīgā deklarētajos un nedeklarētajos izraisījusi plašu diskusiju, Ušakova pēdās iet Siguldas un Rēzeknes pilsētu vadītāji. Par to domājot arī Cēsīs. Notiek cīņa par iedzīvotājiem. Vai tiešām var pienākt diena, ka no Latvijas kartes var izzust ne tikai ciemati, bet arī pilsētas?! Agresīva darbība vienmēr var izsaukt pretdarbību! Un kā būs ar rīdzinieku labklājību, ja lauki no pilsētniekiem izdomās paņemt nodokli par sēņošanu, ogošanu, atpūtu pie ezeriem un upēm un citiem lauku labu-miem? Viens otrs laikam ir aizmirsis, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, kurai vajadzētu valsts iedzīvotājus vienot, nevis šķelt. Bet, ja tā labi padomā – kas Rīga ir bez laukiem?
