Pašvaldības aģentūrā “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” “Dzirkstele” noskaidroja, ka kopumā tirdziņā piedalījās apmēram 40 stādu tirgotāji, kas bija ieradušies no Alūksnes, Balviem, Madonas, Smiltenes, Jēkabpils, Valmieras, Lielvārdes, Aizkraukles, Cēsīm, Daugavpils. Bija arī daži vietējie stādu tirgotāji. Ļoti daudz ir tādu, kas uz Gulbenes Zaļo tirdziņu ar saviem stādiem ierodas jau gadu gadiem, piemēram, Alita Kļaviņa no Cesvaines. Viņa stāsta, ka gulbenieši šobrīd visvairāk vēlas iegādāties krāsainas pavasara puķes. “Pērk arī daudzgadīgos stādus, kas vairāk domāti kapiem un akmeņdārziem. Domā jau par balkona kastēm ar nokareniem augiem. Mēs uz Gulbenei braucam jau 15 gadus,” stāsta Alita.
Stādu audzētāji Iveta un Viktors no Madonas novērojuši, ka gulbenieši pērk visu – atraitnītes, mārtiņrozes. “Mēs esam veci audzētāji un regulāri atbraucam. Cilvēku pirktspēja ir mainījusies – karš, degviela. Minimāli, bet ietekmē. Vēl – mūsu, stādu audzētāju, ir ļoti daudz. Jaunstādus piegādā visur, kur var, tad to audzētāju arī ir kā sēņu pēc lietus. Ja būtu jāaudzē tikai no sēklām, kā tas bija vecos laikos, tā kā šīs atraitnītes, kas ir audzētas no sēkliņām, tad būtu citādāk. Galvenais – nenokārt degunu un strādāt savā valstī. Paldies tiem, kas nebrauc projām un dara te kaut ko, nevis skrien uz Angliju vai Īriju laimi meklēt. Man tēvs kādreiz teica tā: lēnām ejot, arī var visus mērķus dzīvē sasniegt, un tā ir patiesība! Bet visu jau grib uzreiz – lielu algu, lielu mašīnu, super māju,” saka Iveta.
Nervus kutinošs pasākums
“Dzirkstele” sazinājās ar mūsu novada stādu audzētājiem, kuri nebija manāmi Zaļajā tirdziņā. Jolanta Apsīte no Kalnienas stāsta, ka viņai īsti nebija, ko vest. “Atraitnītes zied pamazām. Pārējo vēl tikai lolojam. Un cilvēki baidās no vēsajām dienām, kuras nāk virsū. Tikko mainījās mēness, tātad aptuveni divas nedēļas būs šāds laiks,” saka Jolanta. Viņa arī stāsta, ka liela daļa stādu pircēju viņu paši atrod Kalnienā.
Stādu audzētāja Anna Maļiņina no Litenes “Dzirkstelei” stāsta, ka dalībai Zaļajā tirdziņā vienmēr ir divi apsvērumi. Viens no tiem – augu komforts no rītiem, kad sākas tirgošanās. Sestdienas rīts bija gana dzestrs, un gatavošanās tirdziņam būtu laikā, kad gaiss vēl nav iesilis un augi potenciāli ciestu, kā arī novērojums, ka labākās un biežāk garām staigātās tirgus vietas parasti tiek iedalītas tiem tirgotājiem, kas ierodas no tālākām vietām. “Pagājušo gadu pieredze liecina, ka vietējie tirgotāji, kas parasti aizņem mazāku tirgus vietu, tiek “ielikti” skvēra daļā, kur cauri iziet krietni mazāka pircēju plūsma nekā, piemēram, Ozolu ielas garumā un stāvlaukumā pie domes ēkas Ābeļu ielā,” stāsta Anna.
Viņa ir izveidojusi pašapkalpošanās stādu stendiņu tirgus placī pie veikala “Beta” Gulbenē. “Pie veikala “Beta” tirgus vietas atļauja no pašvaldības ir iegādāta uz noteiktu termiņu, un savā pašapkalpošanās stādu stendiņā, kas darbojas arī šogad, pati nosaku laiku, kad un cikos tur ierodos ar stādiem. Lai arī biju pieteikusies aprīļa Zaļajam tirdziņam, šajā sestdienā nolēmu tajā nepiedalīties abu augstākminēto apsvērumu dēļ. Ja maijā laikapstākļi būs vēlīgi, ar savu stādu parādi būšu satiekama arī Zaļajā tirdziņā,” saka Anna.
Stādu audzētāja Mārīte Baltiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka, salīdzinot ar iebraucējiem, vietējo stādu tirgotāju patiešām ir maz. “Tagad aprīļa tirdziņš – tas ir vēl aukstais periods. Vasaras puķītēm vēl ir par aukstu, un man pārsvarā ir vasaras puķītes. Maijā, jūnijā, jūlijā – tad arī mēs esam tirdziņā. Es parasti ar saviem stādiem esmu pie bijušā “Elvi” trešdienās un ceturtdienās.
Uz Zaļo tirdziņu, kas ir vienu reizi mēnesī, atbrauc tālie tirgotāji, un viņiem ir samērā pastāvīgas vietas, bet mēs, vietējie, kaut kur pa stūrīšiem. Ja es atbraucu uz tirdziņu, tad nezinu, kur man būs vieta. Nav tādas pastāvīgas vietas, kaut gan vieta jau vienmēr, protams, atrodas. Es gribēju tirgoties kaut kur pašvaldības teritorijā, bet tik vien ir kā tās divas būdiņas pie “Betas”, kuras jau ir aizņemtas, un patiesībā nav man kur tirgoties Gulbenē. Man ir piesolīts Bērzu ielas stāvlaukums, bet tur jau arī cilvēki tā neapgrozās. Ikdienā es braucu pa laukiem – Lizums, Lejasciems. Man blakus ir Jaunpiebalga, braucu arī uz turieni. Jā, pašā Gulbenē ir diezgan slikti ar tirgošanos, un daudz ir svešo. Konkurence ir liela, un nav tik viegli notirgot. Man atraitnītes arī ir, bet zinot, ka tur jau būs daudz atraitnīšu tirgotāju, tad man nav ko tur nemaz braukt ar savām. Sirds šad tad nosāp par to, ka iebraucēji ir iekarojuši savas vietas, bet mums – kur sanāk, lāgā nav, kur izlikt preci. Sešos no rīta, kad aizbraucam uz tirdziņu, tad ir kā uz adatām – kā būs ar vietu. Tas ir nervus kutinošs pasākums,” atzīst Mārīte.
Izpratne par “labu” vai “sliktu” vietu – subjektīva
“Dzirkstele” vaicāja Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” vadītājai Lindai Kļaviņai, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, ka vietējie stādu audzētāji jūtas “apdalīti”. Viņa skaidro, ka stādu tirgotājiem Zaļajā tirdziņā tiek atvēlētas plašas zonas, proti, stāvlaukumi pie pašvaldības administrācijas ēkas un Ozolu ielas posms, bet gadījumos, kad tirgotāju skaits ir īpaši liels, kā tas bija šajā sestdienā, papildus tiek izmantota arī teritorija pie Gulbenes novada kultūras centra. “Skaidrojot vietu sadalījumu, jāuzsver, ka tirgotājiem, kuri Zaļajā tirdziņā piedalās jau daudzu gadu garumā un apmeklē visus sezonas tirgus, ir izveidojušās ierastas tirdzniecības vietas. Savukārt pārējiem tirgotājiem vietas tiek ierādītas ierašanās secībā tirdziņa rītā. Tā kā vietu skaits uz ielas ir fiziski ierobežots, tiem, kuri ierodas vēlāk, vietas var tikt ierādītas nedaudz tālāk, jo ir jāņem vērā arī transporta iebraukšanas iespējas un fiziskā vieta, kas atlikusi konkrētajā ielas posmā. Mūsu pieredze liecina, ka izpratne par “labu” vai “sliktu” vietu ir ļoti subjektīva. Viens tirgotājs vēlas atrasties tieši stāvlaukumā, turpretim cits tur tirgoties nevēlas un izvēlas ielu vai skvēra tuvumu. Aģentūras ieskatā pircēju kustība aptver visu tirgus teritoriju, jo pircējs rūpīgi izstaigā visas tirdzniecības vietas, meklējot konkrētu preci, vērtējot kvalitāti un salīdzinot cenas. Mēs ļoti augstu vērtējam mūsu novada audzētājus un aicinām viņus turpmāk pieteikties tirdzniecībai savlaicīgi un – pats būtiskākais – pieteikšanās gadījumā tiešām ierasties vai arī laicīgi atteikt, ja gadījies kaut kas neplānots. Tirdziņa dienā aicinām arī ierasties agrāk, lai vietu izvēle būtu plašāka. Tāpat aicinām tirgotājus jebkuru neskaidrību gadījumā vērsties pie organizatoriem klātienē, lai varētu rast labāko risinājumu,” uzsver L.Kļaviņa.
