Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepaiņu draugu klubs” 26.janvārī pārsūtīja “Dzirkstelei” kādu anonīmu vēstuli ar saturu, kuru ir vērts citēt.
“Vakar bijām liecinieki lielai cietsirdībai pret suni Beļavas pagastā, Kalna ielā. Par beļavietes L. cietsirdību pret viņas pašas suni bija dzirdēts jau vairākkārt. Taču kamēr neesi pats to redzējis, stāstīt nevar. Taču, viendien, aizejot ciemos pie kādas kundzītes, mēs abas izdzirdējām ārpusē ļoti spalgu suņa vaimanāšanu. Aizsteidzoties pie loga, redzējām, ka minētā sieviete ar malkas rungai līdzīgu priekšmetu no visa spēka sit savu suni, kurš stāv piesiets pie ķēdes. Bijām tā apstulbušas par redzēto, ka tikai pēc tam sākām saprast, kas pirms tam notika. Tagad saprotu, ka vajadzēja skriet ārā un sievieti apsaukt, taču tajā mirklī manā reakcijā bija iestājusies pauze. Suns pēc konkrētās saimnieces rīcības gulēja nekustīgs. Kā stāsta apkārtējie kaimiņi, uz viņu izteiktajiem aizrādījumiem sieviete norāda, lai nemāca, kā suns jādresē. Kāds iemesls ir šādai cietsirdībai? Vai sievietei ir nervu lēkmes, kurām vajadzīgas ārējas izpausmes? Vai tiešām viņa domā, ka tādā veidā ir jāmāca suns?
Gribam saprast, kā rīkoties, jo vēlamies šo regulāro ārprātu ātrāk pārtraukt.
“Dzirkstele” šo sūdzību pārsūtīja Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldei. Tās vadītāja Indra Tomiņa “Dzirkstelei” saka: “Pārvaldes darbinieki reaģē uz katru sūdzību, kuru saņemam no iedzīvotājiem. Informācija tiek pārbaudīta, izbraucot uz vietas. Ikviens, kurš ir satraukts par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvnieku, var rakstīt pārvaldei uz e-pastu “[email protected]” vai arī ziņot par vērojumiem pa tālruni 64471105.
Nav jau slikti, ka iedzīvotāji par cietsirdību pret dzīvnieku ziņo vispirms biedrībai, taču tai nav nekādu īpašu tiesību. Biedrības pārstāvji var tikai aprunāties ar personu, kas dara pāri dzīvniekam. Biedrība var arī būt vidutājs starp dzīvnieka saimnieku un pašvaldību, pierunājot nodot patversmei, piemēram, suni, par kuru īpašnieks nav spējīgs pienācīgi parūpēties. Biedrība var arī palīdzēt sunim sameklēt jaunu saimnieku. Savukārt pārbaudīt cietsirdības faktu, izskatīt sūdzību, secināt, ir vai nav pieļauts pārkāpums, to varam mēs – Pārtikas un veterinārais dienests. Mēs esam tie, kas piemēro administratīvo sodu. Mēs arī varam lemt par suņa atņemšanu, lai nodrošinātu tam labākus dzīves apstākļus. Taču bieži vien ir tikai jāizrunājas ar mājdzīvnieka īpašnieku, jāizskaidro viņa pienākumi. Reizēm gan izrādās, ka nekāda pārkāpuma nemaz nav, vienkārši tiekam ierauti kaimiņattiecību kārtošanā un esam spiesti tērēt tam savu darba laiku un resursus.”
