Tā teikt, maisam gals vaļā. Kopš Rīgas mērs Nils Ušakovs vilina ar dažādiem labumiem ļaudis deklarēties galvaspilsētā, tagad to par goda lietu acīmredzot uzskata visas lielās pilsētas, pirms dažām nedēļām par to paziņoja arī Valmiera. Īstas mūsdienu cilvēku medības, kā citādi to nosaukt! Varbūt tas nebūtu nekas slikts, tikai ko tad lai dara mūsu mazie novadi Latvijas nomalēs? Turklāt lielo pilsētu mēri gluži kā muižkungi arvien uzstājīgāk pauž vēlmi būt neatkarīgiem, žēlojas par summām, kas jāmaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā, uzturot nabadzīgākās pašvaldības, it kā mēs visi nedzīvotu vienā valstī. Faktiski ne no valdības – ne bijušās, ne esošās -, ne no viena ministra, ne Pašvaldību savienības un pat ne no viena partijas runasvīra neesmu dzirdējusi, ka kāds runātu par šo problēmu vai būtu uzsācis diskusiju. Klusums liecina par to, ko sen jau zinām – mūsu valstī tikpat strauji, kā palielinās plaisa starp nabagajiem un bagātajiem, tā arī starp lielajām pilsētām un laukiem, tāpēc šo smago tēmu reti kurš politiķis grib “cilāt”. Droši vien tāds liels Valmieras reģions beigu beigās vien būsim. Ir jau vēlēšanu gads, un mums būs iespēja par to pajautāt tiem kandidātiem uz Saeimu, kas spēs atkļūt arī līdz Gulbenei, piemēram, deputātei Ivetai Grigulei, kura no bezmaksas avīzes mūsu pastkastītēs jau zvēr, ka Latvija viņai ir sirdī, nevis tikai Rīga vai Jūrmala. O, nē – Grigules kundzes vizītes pa novadiem un bezmaksas avīzes gan veltītas citam mērķim – iekļūt Eiroparlamentā, tad vispareizākais sauklis viņas avīzē būtu – ar Eiropu sirdī:)
