Lai arī septītais bauslis skan – tev nebūs zagt, cik daudzi gan to ievēro? Tāds jautājums radās pēc tam, kad uzklausīju savas kolēģes stāstīto par to, kā un cik naski veikalos darbojas garnadži. Bieži vien arī policijas ziņās var lasīt par kārtējo nozagto alkohola pudeli, cigaretēm, kafiju un citām lietām. Garnadži nesmādē neko. Lai arī pati nekad neesmu manījusi, ka kāds veikalā zagtu, dzirdot, kā tas notiek, atliek vien secināt, ka garnadžu triki reizēm vienkārši pārsteidz! Izrādās, ka ne viens vien no svešas mantas kārotājiem ir apveltīts ar apbrīnojamām prāta spējām, izdomājot, kā kāroto mantu dabūt no veikala ārā. Ja vien viņi šo savu potenciālu mācētu un arī izmantotu citādāk… Zog, zaga un zags. Skarbi, bet tajā pašā laikā reāli. Cik nepatīkami to teikt un atzīt, bet diemžēl zagšana nebeigsies tik ilgi, cik ilgi pastāvēs cilvēki. Par to esmu pārliecināta. Un te nav runa par tiem, kas sirgst ar kleptomāniju. Pēc dzirdētā diezin vai var arī aprakstīt, uzzīmēt vai vienkārši savā acu priekšā uzburt ainu, kāds tad galu galā izskatās vidējais, statiskais garnadža portrets. Izrādās, ka zog neatkarīgi no dzimuma, vecuma, profesijas, materiālā stāvokļa, kaut gan jāpiebilst, ka, palasot pieejamo informāciju virtuālajā vidē, nabadzīgi ļaudis zog mazāk, viņi drīzāk palūdz, lai aizdod vai iedod. Savukārt citiem zagšana ir kā pamatīga adrenalīna deva, piedzīvojums, pārākuma sajūta, un tas ir nožēlojami, ja šī nodarbe kādam kļūst par dzīvesveidu.
