Šajā reizē redakcijas sleju man gribas sākt ar paldies vārdiem mūsu Daumantam Dreiškenam par fantastiskajiem brīžiem, ko viņam ar saviem komandas biedriem, izcīnot olimpiskās sudraba medaļas, izdevās sarūpēt gan visai Latvijai kopumā, gan arī mūsu mazajai Gulbenei! Mūsu pilsētai un visiem tās iedzīvotājiem šī ir vislieliskākā dāvana pilsētas dzimšanas dienā! Manās acīs bija aizkustinājuma asaras! Šajās divās nedēļās ir daudz runāts, rakstīts un spriests par Olimpiskajām spēlēm. Domāju, daudziem, jo īpaši tiem, kas seko un jūt līdzi sportistu gaitām, tas ir bijis svarīgs notikums, un tagad, kad spēles ir beigušās, mēs vēl ilgi varēsim lepoties ar savas mazās valsts sportistiem, kuri ir spējuši godīgā cīņā stāties līdzās pasaules lielvalstīm un ar savu darbu, ticību, cerību un arī pārliecību pierādīt, ka ar mums ir jārēķinās. Latvijai izdevās izcīnīt četras medaļas, un mēs varam būt lepni par to! Mēs, gulbenieši, arī varam būt lepni par mūsu Daumantu, jo viņš ir viens no medaļniekiem un viņš bija tas, kurš nesa Latvijas karogu Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā! Kad ar Daumantu sazinājos, pirms viņš devās uz Sočiem, viņa mērķis bija uzrādīt labāku rezultātu, kāds viņam pašam ir bijis Olimpiskajās spēlēs. Domāju, ka iekšēji viņš cerēja, ka izdosies ieguldīto darbu pārvērst ļoti labā rezultātā. To pierāda arī emocijas pēc sacensībām. Ticēja un cerēja arī visa Daumanta ģimene. Prieks, ka šīs cerības ir piepildījušās un Daumants savam medaļu klāstam varēs pievienot arī olimpiskās sudraba medaļas!
