Vaira Briede, Lizuma vidusskolas skolotāja
Pagājušajā nedēļā noteikti centrālais notikums bija novadnieka Kārļa Sebra 100 jubilejas atzīmēšanas pasākums. Mums kā novadniekiem ir jāuzņemas atbildība par to, lai aktiera mūžs nebeigtos reizē ar viņa paša mūžu. Jaunieši par K.Sebri zina mazāk. Tikai pēc mākslas filmām, bet, ja mēs viņiem stāstām par mākslinieku, tad viņi vismaz kaut cik apzinās šo personības lielumu. Pretējā gadījumā tas viss aiziet nebūtībā. Manuprāt, šis jubilejas pasākums vairāk bija nepieciešams tiem cilvēkiem, kuri ir tagad, lai atcerētos un pieminētu K.Sebri. Lai arī jaunie cilvēki ieinteresētos, kas bija K.Sebris. Es domāju, ka lielos vilcienos jubilejas pasākums izdevās. Cilvēku bija daudz. Piemēram, es pati nebiju bijusi Sinolē vecajā pagastmājā, kur K.Sebris ir savulaik dzimis. Tur tiešām ir tā, kā bija rakstīts arī grāmatā par K.Sebri. Mēs nogājām arī līdz Gaujai, lai paraudzītos, kā ledus upes krastos sastājies, kā ūdens burbuļo. Sajūtas tiešām bija tādas, kādas tās atklāja pats mākslinieks. Bija jauki, ka uz visām pasākuma norises vietām kopā ar sinoliešiem un lejasciemiešiem brauca arī gulbenieši, ka aktiera lielums saistīja arī citus, ne tikai viņa dzimto vietu ļaudis. Savukārt arī Lizuma vidusskolas novadpētniecības muzejā viss izdevās. Ļoti jauka bija Lizuma kultūras nama amatierteātra „Daiva” spēle, izrādot ainu no lugas „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens”. Aktieri bija tērpušies Nacionālā teātra iedotajos tērpos, kas ievērojami cēla viņu pašapziņu. Ļoti daudz cilvēku bija iesaistīti šajā K.Sebrim veltītajā pasākumā. Pat putras vārīšanā un dalīšanā, lai visus pacienātu ar kārtīgu zemnieka ēdienu, kādu cienīja arī mākslinieks. Uzskatu, ka piesaiste tai vietai, kur atrodies, ir ļoti nozīmīga.
