Man šķiet, ka jebkurai sievietei patīk, ja viņai dāvina ziedus un palutina. Ne jau vienmēr vajag dāvināt rozes un milzīgas dāvanas, reizēm vēl lielāku prieku sagādā kāda vienkārša, bet skaista puķīte – pirmais sniegpulkstenītis, kas tik tikko izlīdis no zemes un sveicina pavasari, vai tulpju pušķītis un pateikts jauks kompliments vai kāds labs vārds. Protams, var jau teikt, ka šādām lietām nevajag ne īpašas dienas, ne īpašus datumus, tomēr, lai vai kā, 8.marts, kad tiek svinēta Sieviešu diena jeb arī, kā citi to dēvē, tulpīšu un pavasara svētki, daudziem ir kļuvusi īpaša. Tieši pirms simts gadiem – 1914.gada pavasarī – Starptautiskās Sieviešu dienas atzīmēšana tika piesaistīta tagad labi pazīstamajam datumam – 8.martam, lai gan pirms tam tā dažādās valstīs bijusi saistīta arī ar citiem datumiem. Starptautiskās Sieviešu dienas pirmsākumi rodami sieviešu cīņā par savām tiesībām uz labāku dzīvi un līdztiesību. Gadu gaitā par Sieviešu dienas svinēšanu ir bijis daudz diskusiju, bet tik un tā – vairāk vai mazāk – tā vienmēr ir tikusi atzīmēta. Man šķiet, ka šai dienai tomēr ir kaut kāda neredzama burvība, kas ļauj pār pasauli valdīt sievietēm. Nē, ne jau izmantot to savtīgos nolūkos un demonstrēt savu varu pār pasauli, pār vīriešiem, pār visiem sev apkārt, bet justies īpaši mīlētai, cienītai, lutinātai, apbrīnotai. Gribas vēlēt, lai šajā dienā katrai sievietei ir daudz sveicēju, kas nedara to vienkārši pienākuma pēc, bet sveic no sirds, lai daudz patīkamu pārsteigumu un uzmanības apliecinājumu, kas ļauj sieviešu sirdīs ielīt priekam, kas iedvesmo jaunām domām un darbiem!
