Visu pagājušo nedēļu saņēmām informāciju no ugunsdzēsējiem, ka mūsu novadā tāpat kā citviet Latvijā kūlas dedzinātāji nesnauž. Vēl piektdien vakarā varēja vērot, kā ugunsdzēsēji dzēš kārtējo kūlas ugunsgrēku, jo kāds bija iemanījies pielaist uguni pērnajai zālei tepat Gulbenē, uz lokatora kalna. Tagad, šķiet, uz kādu brīdi kūlas dedzinātāji rimsies un ugunsdzēsējiem būs atelpa. Lai arī dienests regulāri atgādina gan par to, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, jo iet bojā dzīvā radība, gan arī par to, ka draud sods, ir tādi, kas to neņem vērā un šķiet, ka arī neņems. Arī domas dalās – ir tādi, kas uzskata, ka pat vajag dedzināt pērno zāli, citi savukārt ir kategoriski pret. Kā cīnīties ar kūlas dedzinātājiem? Reiz šādu jautājumu “Dzirkstele” uzdeva uz ielas nejauši sastaptiem garāmgājējiem, un viens no viņiem atbildēja, ka ir tikai viens veids – nepārdodot šādiem cilvēkiem sērkociņus vai šķiltavas. Pavisam nesen arī mēs, laikraksta darbinieki, bijām aculiecinieki tam, kā divas sievas cīnās ar liesmām. Toreiz viss beidzās laimīgi, bet, redzot, kā viena sieva ļoti cienījamā vecumā, pati atbalstīdamās uz kūjiņas, stāv uz izdegušās zemes, bet visapkārt ir liesmas un dūmi, pārņēma nelāga sajūta. Kas toreiz pērnajai zālei pielaida uguni, kas to lai zina, jo sievas ugunsdzēsējiem liedzās, ka būtu ko tādu darījušas. Labi, ka viss beidzās laimīgi – ne-cieta ne šīs kundzes, ne tuvumā ugunsgrēkam esošās mājas. Bet ne vienmēr šādiem notikumiem ir laimīgas beigas.
