Sarmīte Krišāne: “Ja nespēj maksāt, jāsamierinās ar mazāk kvalitatīvu dzīvokli.”
Gulbenes novadā izstrādāta stratēģija, lai mazinātu pašvaldības dzīvokļu parādu slogu. Domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne 4.aprīlī, tiekoties ar pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem, pārrunājusi jaunāko informāciju par pārādiem.
Visi vienojušies, ka šādi aktuālie dati ir jāvāc divas reizes gadā un tad arī jāizvērtē, vai ir notikušas kādas pozitīvas izmaiņas vai nav. “Dzirkstele” to uzzināja pašvaldībā.
Izveidota darba grupa parādu piedziņas organizēšanai Gulbenes novadā, kuru vada domes Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Alvils Pētersons. Šī darba grupa izbrauc uz pagastiem un parādniekus aicina satikties. Taču atsaucība nav nemaz tik liela. “Nevienu jau piespiest nevar nākt un runāties. Kāds vēl pasaka, ka nevienam neļaus sev braukt dvēselē,” “Dzirkstelei” atzīst novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale. Stradu pagastā notikušas jau piecas šādas sanāksmes, uz kurām saukti parādnieki. Piemēram, uz vienu šādu sanāksmi no padsmit aicinātajiem ieradušies tikai divi. “Dažam ir kauns atnākt un atzīties: “Man nav naudas.” Taču, jo ātrāk sāksim par to runāt un kopā meklēt izeju, jo labāk būs. Kopā tiek izveidots parāda atmaksas plāns. Ir tādi, kuri pēc tam šo plānu pilda. Tātad ir labums no sarunām!” “Dzirkstelei” saka S.Krišāne. Viņa arī uzsver, ka pašvaldība nav un nebūs tā, kura parādu atmaksu “izsitīs par katru cenu” bez iedziļināšanās cilvēku dzīvēs un problēmās.
Novada domes darbiniekiem nākoties klausīties traģiskus bēdu stāstus. Piemēram, kāda vientuļā māmiņa, kura pagastā mitinās pašvaldības dzīvoklī, ar bērnu iztiek no tik niecīgiem ienākumiem, ka jābrīnās, ko ģimene ēd. Sieviete ir “simtlatnieku” programmā un vienlaikus arī meklē darbu, taču pagaidām – neveiksmīgi. Šādās situācijās vienīgais, ko var darīt, ir pārliecināt īrnieku pārcelties dzīvot uz lētāku dzīvokli. “Cilvēkam jāapzinās: ja nespēj maksāt, ir jāsamierinās ar mazāk kvalitatīvu dzīvokli,” saka S.Krišāne.
Lielākais parāds pārsniedz 5000 eiro
Esot skaidrs, ka ar 20 dzīvokļiem Ozolkalna sociālajā mājā “Blomīte”, ko var piedāvāt novada iedzīvotājiem, ir par maz. Turklāt pagaidām daudzi ir atteikušies no piedāvājuma pārcelties dzīvot tur. Dzīvojot labiekārtotos pašvaldības dzīvokļos, daudziem parādi turpina palielināties. Sevišķi – pilsētā. Turklāt īres parādu faktiski nav, ir tikai komunālo maksājumu parādi par centrālapkuri, ūdeni, kanalizāciju, atkritumiem. Gulbenē 51 pašvaldības dzīvokļu īrniekam komunālo maksājumu parāds pārsniedz 1000 eiro katram. “Lielākais viena dzīvokļa īrnieka parāds ir 5000 eiro,” saka Sarmīte Krišāne. Vairāk nekā 200 pašvaldības dzīvokļu īrniekiem Gulbenē komunālo maksājumu parādsaistības pārsniedz 200 eiro katram. Notiekot arī parādu piedziņas. Par to parūpējas paši komunālo pakalpojumu sniedzēji, jo viņiem ir tiešie līgumi ar iedzīvotājiem un parādu administrēšanas izdevumi ir pat iekļauti sniegto pakalpojumu tarifā.
Vēsturiski Gulbenē pašvaldības dzīvokļos mīt ne tikai tie, kuriem ar likumu tas pienākas, piemēram, trūcīgas ģimenes ar bērniem, invalīdi, bāreņi, no cietuma iznākušie. Pilsētā pašvaldības dzīvoklī jau 20 gadus dzīvo arī dažs uzņēmējs, kā arī valsts iestādē strādājošais. Arī starp viņiem ir parādnieki. Piemēram, kādam policistam komunālo maksājumu parāds ir vairāki tūkstoši eiro. Starp lielajiem parādniekiem esot arī pa kādam pašvaldības darbiniekam. Ar viņiem S.Krišāne veikusi individuālas pārrunas. “Mums ir pilsētas pašvaldības dzīvokļu īrnieku parādnieku saraksts. Mēs, protams, to nepubliskojam,” saka Vita Kravale.
Parādu piedziņas lietu skaits palielinās
V.Kravale norāda, ka ārpus pilsētas pagastu pārvaldes ir tās, kuras apsaimnieko pašvaldības mantu un līdz ar to bēdā arī par komunālo maksājumu parādu piedziņu no pašvaldības dzīvokļu īrniekiem. Pēc pagastu pārvalžu rosinājuma tiesvedību ar parādniekiem veic novada dome. Parādu piedziņa juridiskā ceļā notiekot divos veidos. Ja parādnieks atzīst savas saistības, viss norit ātri, kārtojot piedziņu bezstrīdus kārtībā caur zemesgramatu nodaļu. Ja parādnieks savas saistības neatzīst vai viņam ir iebildumi, prasība par parādu piedziņu ir jāsniedz tiesā. Šādu lietu esot pietiekami daudz un turpina palielināties. Taču tiesvedība esot gan dārgs, gan ilgs process. Lielas ir valsts nodevas. S.Krišāne stāsta, ka diezgan raksturīgi esot, ka šādu lietu iznākums nav rezultatīvs. Piemēram, nupat S.Krišāne saņēmusi vēstuli no tiesu izpildītāja par četrām šādām piedziņu lietām, no kurām rezultāts panākts tikai vienā. Pārējās trijās no parādniekiem nav, ko piedzīt, – ne naudas, ne mantas. “Tiesu izpildītāji prasa, lai pašvaldība apmaksā visus izdevums, kas ir saistīti ar piedziņas uzsākšanu, piemēram, informācijas saņemšanu no dažādiem reģistriem. Tāpēc pašvaldībai ir jāvērtē, vai saņems iztērēto naudu atpakaļ. Ieguldījumi, kādi no pašvaldības puses vajadzīgi piedziņas lietās, ir milzīgi,” saka V.Kravale.