Ira Žeigure atsaucas uz iedzīvotāju lūgumiem palīdzēt
Daudzdzīvokļu mājas kaimiņi sūdzas par runci, kurš regulāri iezīmē teritoriju tā, ka cilvēkiem, ejot pa kāpņu telpu, sit ciet dvašu. Turklāt runcim ir saimnieks! Kā risināt problēmu, lai kaimiņi neciestu un arī runcis būtu sveiks un vesels? Šādas situācijas risināšanai kādā daudzdzīvokļu mājā Gulbenē iedzīvotāji nupat lūguši palīdzību dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepaiņu draugu klubs”.
“Mēs tādos gadījumos apsekojam situāciju. Piemēram, pilsētā to darām kopā ar sabiedriskās kārtības sargu Mārtiņu Didrihsonu-Linardu. Pēc tam lemjam, ko darīt. Nupat pārbaudījām sūdzību par runci. Satikāmies ar saimnieku, izrunājāmies. Noskaidrojās, ka rocība liedz cilvēkam sterilizēt savu dzīvnieku. Tas nav lēti, kaķa sterilizācijas operācija maksā aptuveni 20 eiro. Šajā gadījumā pilsētas pārvalde nāca pretim un apmaksāja šos izdevumus par runci,” “Dzirkstelei” stāsta biedrības vadītāja Ira Žeigure.
Viņa aicina kaķu īpašniekus gan Gulbenē, gan citās novada blīvi apdzīvotās vietās rēķināties ar kaimiņiem un sterilizēt tos, ja vien apzināti nav doma audzēt šķirnes dzīvniekus. Taču arī tādā gadījumā ir jādara viss iespējamais, lai runcis neiezīmētu kāpņu telpu, un, ja dzīvnieks tiek turēts tikai istabā, regulāri ir jātīra viņa tualetes kaste. “Dzīvnieks arī savā personīgajā īpašumā – dzīvoklī, mājā – ir jātur tā, lai tas netraucētu kaimiņiem,” uzskata I.Žeigure.
Vēlas sadarboties ar iedzīvotājiem
I.Žeigure saka, ka ikviens dzīvnieku draugs ir aicināts nākt pie viņas vai zvanīt un jautāt, skaidrot visu, kas satrauc saistībā ar kaķiem un suņiem. Piemēram, nesen esot zvanījusi kāda kundze un jautājusi, vai var ar biedrības palīdzību tikt pie kucēna. Diemžēl šoreiz palīdzēt nebija iespējams, jo biedrībai nebija informācijas, ka novadā kādiem kucēniem tiek meklēti saimnieki.
Samērā bieži biedrība saņem informāciju par suņu labturības pārkāpumiem. Ar pagastu pārvalžu atbalstu tiek organizēta suņu sterilizācija, pienācīgu turēšanas apstākļu nodrošināšana. “Katra suņa saimniekam ir jāmēģina ievērot paši elementārākie dzīvnieka labturības noteikumi. Parasti man cilvēks pretī saka: “Mans suns ir paēdis!” Tā jau nav dzīvniekam visa dzīves jēga – piebāzt vēderu. Ja suns ir pie ķēdes, tai ir jābūt vismaz piecus līdz sešus metrus garai. Suns nevar sēdēt pie metru vai divus metrus garas ķēdes. Tas nekur neder, ja sunim jāsēž dubļos! Ziemā suņa būdai obligāti ir jābūt siltinātai. Nevar būt tā, ka vējš pūš cauri, sniegs un lietus tiek uz galvas! Šīs prasības nav mans izdomājums, tas ir noteikts ar likumu. Katram cilvēkam, kurš kļūst par suņa saimnieku, ar to ir jārēķinās. Turklāt suns pie ķēdes vai šaurā voljerā nevar tupēt visu mūžu. Ir jāļauj dzīvniekam izskrieties – stundu rītā, stundu vakarā! Ja iespējams to izdarīt iežogotā teritorijā, labi, ja ne, ir jāved suns pastaigā. Arī tad, ja suns ir ļoti vecs,” saka I.Žeigure.
Pati ir suņu un kaķu saimniece
Viņa runā kā lietpratēja, jo pati ir vairāku mazo mājdzīvnieku īpašniece. Šodien I.Žeigurei ir trīs suņi, no kuriem divi – “vilciņi” Džesika un Džemijs – izglābti no smaga likteņa. Mājās ir arī trīs kaķi – bēdubrāļi no ielas. Visi viņas dzīvnieki ir sterilizēti. Visi savstarpēji labi sadzīvo. Raksturīgi, ka bieži vien nelaimē nonākuši dzīvnieki viņu ir atraduši un izvēlējušies par savu saimnieci paši. Tā ir bijis jau bērnībā, kad kaimiņu suņuks pēkšņi pārgājis dzīvot uz viņas māju. Pavisam īpašs ir stāsts par rotveilera šķirnes suņu meiteni Džesiku. Sunīte – pavisam sveša un nepazīstama – skrējusi pakaļ I.Žeigures automašīnai uz garāžu. No turienes viņas abas devās uz jaunās saimnieces māju. Suns ieguva Čerijas vārdu un blakus I.Žeigurei bija uzticama kompanjone 18 savas dzīves gadus. Kad suns aizgāja citos medību laukos, saimniece skumusi tik ļoti, ka domājusi – vairāk suņu viņai nekad nebūs. Taču jau pēc mēneša viņas mājās nonāca kucēns. Tas bija rotveilera un vācu aitu šķirnes jauktenis, kuram tika dots Ričarda vārds. “Ne jau mājas sargu man vajadzēja, bet kompanjonu,” saka I.Žeigure.
Aprūpē bezsaimnieku kaķus
Pēc I.Žeigures domām, pilsētā būtu pamazām jāizsterilizē bezsaimnieku kaķi. Biedrība ir iegādājusies divus būrus kaķu pārvadāšanai, lai noķertos dzīvniekus varētu aizgādāt pie veterinārārsta.
Biedrība sadarbojas ar brīvprātīgajiem, kuri pilsētā baro bezsaimnieku kaķus. Pagaidām ir pieteikušies divi šādi cilvēki. Viņi uz biedrību regulāri nāk pēc kaķu barības. Vajadzīgā sausā barība par iedzīvotāju saziedoto naudu tiek pirkta ar interneta palīdzību, jo tā esot lētāk.
Ir projekta iecere nākotnei
Gulbenei aktuālo diskusiju par suņu pastaigas laukuma nepieciešamību turpinot, I.Žeigure saka, ka ir vajadzīgs nevis viens, bet vairāki šādi laukumi. “Tiem nav jābūt ar trenažieriem aprīkotiem laukumiem. Vajag vienkārši iežogotu teritoriju ar pāris metru augstu sētu,” viņa uzskata. Tāpat arī ļoti vajadzētu Gulbenē izvietot speciālas urnas, kurās suņu saimnieki varētu izbērt dzīvnieku ekskrementus. Viņa ir interesējusies par iespēju piesaistīt investīcijas, ja šādu projektu realizētu biedrība. Cerība esot, taču šāda projekta virzīšana realizācijai esot iespējama ne agrāk par nākamo gadu. “Ideja netiks atmesta,” saka I.Žeigure.
Fakti
◆ Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepaiņu draugu klubs” ir izveidota 2012.gada 5.novembrī. Šobrīd tajā ir 14 biedri, valdē darbojas Iveta Bašķere un Ira Žeigure.
◆ Biedrībai Gulbenē ir četras ziedojumu kastītes, trīs no tām – veterinārajos veikalos;
2012.gadā dzīvnieku glābšanai novada iedzīvotāji ir saziedojuši 478 latus, šogad – 126 eiro.
