Vai bēgļiem Latvijā no citas valsts būtu jāmaksā 256 eiro ikmēneša pabalsts?
Anita Doķe, pensionāre no Gulbenes
Jautājums nebūt nav viennozīmīgs. Pozitīvi ir tas, ka Latvija bēgļiem nav īpaši pievilcīga valsts. Latviju viņi izmanto kā tranzītvalsti ieceļošanai sociāli labvēlīgākās valstīs. Tādējādi bēgļu skaits Latvijā ir neliels – daži desmiti.
Mūsu sabiedrība nekad nav bijusi vienaldzīga nelaimē nonākušo un valstiski svarīgu projektu atbalstīšanā un līdzekļu ziedošanā.Tomēr pastāv uzliktā sloga robeža. Pirms pāris dienām valdība pieņēma noteikumus, kas paredz papildus piešķirt 49,80 eiro pabalstu alternatīvās personas statusa cilvēkiem valsts valodas apguvei. Tā kā pabalstu finansējums ir izsmelts, tad vairāki desmiti tūkstoši tiks ņemti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet ar nākamo gadu un turpmāk – no mūsu nodokļu naudas papildus vajadzēs 65 tūkstošus eiro ik gadu.
Cilvēki izjūt pazemojumu un nevar samierināties ar valdības netaisno un vienaldzīgo attieksmi pret saviem pilsoņiem. Ir neiespējami samierināties, ka mūsu bērns saņem septiņas reizes mazāku pabalstu nekā ieceļotājs, ka mūsu strādājošie algā saņem mazāk, ka pensionāri ar desmitiem gadu ilgu darba stāžu saņem mazāk, ka mūsu invalīdi nevar nopirkt zāles, jo viņu pensija ir mazāka nekā ieceļotāja pabalsts. Bēgļu jautājums aktuāls būs vienmēr, arī Latvijai. Taisnīgāk būtu, ja bēgļu sociālais nodrošinājums būtu adekvāts mūsu iedzīvotāju nodrošinājumam.
Anita Beļajeva, sociālās palīdzības nodaļas vadītāja
Lai sabiedrībā neradītu šķelšanos un neviennozīmīgu izpratni par šo situāciju, tad es uzskatu, ja mums ir šie bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, tad viņiem pirmos, pieņemsim, trīs mēnešus varētu būt šis pabalsts, ko maksā valsts, nevis pašvaldības, kamēr bēgļi nokārto visas formalitātes, lai varētu uzturēties šajā valstī. Te ir runa par mājokli, par veselības jautājumiem. Bēgļiem par brīvu vai ar kāda nodarbinātības dienesta projekta starpniecību varētu būt latviešu valodas apguve. Ja tie ir trīs vai četri mēneši, kuros bēgļi saņem šos 256 eiro, kamēr cilvēki nostabilizējas mūsu valstī, tad pēc tam viņi saņem tieši tādas pašas sociālās garantijas kā Latvijas iedzīvotāji. Tad, kad mūsu cilvēki aizbrauc strādāt uz ārzemēm, piemēram, uz Vāciju, Īriju, Poliju vai kādu citu valsti, viņi arī saņem tieši tikpat lielu atbalstu, cik konkrētās valsts iedzīvotāji. Domāju, ka pareizi būtu, ja mēs rīkotos tieši tāpat.
Aleksandrs Vasiļjevs, Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs
Es personīgi īpaši neatbalstu pabalsta piešķiršanu bēgļiem. Mums taču nav darbavietu, ko viņiem ierādīt. Varbūt arī šie bēgļi, ja, piemēram, atrastos mūsu pagasta teritorijā, gribētu iesaistīties kādā darbā, tad man nebūtu, ko viņiem piešķirt. Jau saviem cilvēkiem trūkst darba, kur nu vēl, ja nāk cilvēki no malas. Es konkrēti domāju par savu pagastu. Saprotu, ka šiem bēgļiem pabalstus piešķir valsts, bet, ja viņi uzturētos manā pagalstā, man būtu jādomā, kur viņus izmitināt. Tas nebūtu nemaz tik vienkārši. Tāpēc, runājot par 256 eiro liela pabalsta piešķiršanu bēgļiem no citām valstīm, esmu negatīvi noskaņots. Ja bēgļi dzīvo mūsu teritorijā, tad tas nenozīmē, ka mums nav nekādas daļas par viņiem. Ar cilvēkiem bieži vien ir saistīti dažādi negadījumi, kas ir jārisina mums.
