Brīžiem liekas, ka Gulbenē daudzi uzskata – sunim vieta ir tikai pie ķēdes. Ja saimnieks ielās iziet kopā ar savu mīluli, daudziem tas šķiet nenormāli.
Nesen, ejot ar sunīti pa Bišu ielu, no kādas daudzdzīvokļu mājas mums tika rīdīts virsū suns, kas nebija ne piesiets, ne pie saites. Pie nākamās privātmājas Bišu ielā saimniece kliedza, lai nestaigā pa ielu viņas mājas tuvumā. Blakusmājas sētnieks kliedza tieši uz saimniekiem, kuri tobrīd bija blakus suņiem un visu aiz tiem savāca. Tikmēr klaiņojoši suņi mierīgi dara, ko grib, jo tiem jau neaizrādīsi. Ejot pa Lazdu ielu, apstājos, lai palaistu garām automašīnu, kura tajā brīdī izbrauca no daudzdzīvokļu mājas pagalma, un pa to laiku kā nelaime mans sunītis pacēla kāju pie tuvējā koka, tad nu es dabūju dzirdēt visu iespējamo. Viendien gāju gar daudzdzīvokļu māju Pamatu ielā uz piedrazotu laukumiņu, kas atrodas pie pussabrukušās katlumājas, kur ir arī šķūnīši ar uzlauztām durvīm. Tie piebērti ar atkritumu kaudzēm, pie atkritumu tvertnēm sasviesti krēsli, bērnu autosēdeklītis un pat skapis. Tur atrodas arī ar izlauztu aizmugures sienu pasta šķūnis. Tas viss kundzīti, kura man uzbruka, netraucē, bet, ja mans sunītis paskraida pa šo pļaviņu, kuru viņa lepni dēvēja par dārzu, tad ir tīrās šausmas. Bet suņa kaka uz šī fona vispār ir prātam neaptverams kauna traips pilsētas sejā.
Pienākumus es zinu, bet jautājums ir viens – kādas ir manas tiesības pret uzbrūkošajiem cilvēkiem? Vai es drīkstu jautāt pēc šo cilvēku vārdiem un pēc tam vērsties policijā, tiesā vai iet uz pilsētas pārvaldi?
