Nākamajā mācību gadā vēl nav plānots ieviest ierobežojumus skolēnu skaitam, lai atvērtu 10.klasi. Ministru kabineta sēdē 29.aprīlī šo jautājumu skatīja, tomēr pēdējā brīdī iebildumus izteica pati izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Lai gan tieši šī ministrija bija tā, kura iepriekš rosināja valdību lemt par šo jautājumu. Ministre uzskata, ka labāk ir pagaidām negrozīt normatīvajos aktos normu, kas paredzētu obligāti 15 skolēnus, lai lauku vidusskolā atvērtu 10.klasi, un 18 skolēnus, lai atvērtu 10.klasi lielo pilsētu vidusskolā. Ministre uzsvērusi, ka vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas.
Ineta Stāvavena, Lejasciema vidusskolas direktore
Ja šādu skolēnu normu ieviesīs, nākotnē lauku vidusskolas vairs pastāvēt nevarēs. Jāsaka, ka pat pamatskolas klasēs piepildījums ir no 12 līdz 16 bērniem. Tas nozīmē, ka uz 10.klasi pēc tam ir jāaiziet pilnīgi visiem pamatskolas klašu skolēniem, kuri mācās šajā pašā skolā, kā arī vēl pa kādam skolēnam no cietām novada pamatskolām. Taču tā nenotiek. Tagad skolēni ļoti izsver, ko darīt pēc pamatskolas beigšanas. Daudzi izvēlas mācīties profesionālajās skolās, kurās ir mainījusies vide, tehniskais nodrošinājums un par kurām neviens vairs nesaka, ka tur nekā nav. Arodskolas ir ieguvušas lielāku popularitāti un atpazīstamību. Tagad jaunieši ir orientēti ātrāk nokļūt darba tirgū, jo nav noslēpums, ka laukos daudzas ģimenes ir mazturīgas. Tāpēc šīm ģimenēm ir svarīgi, lai viņu bērni pēc iespējas ātrāk sāktu strādāt un pelnīt sev un palīdzēt tuviniekiem. Jo sevišķi tad, ja vēl jāskolo jaunākais brālis vai māsa.
Valentīna Jermaševiča, Jaungulbenes profesionālās vidusskolas direktore
Arodskolās nekad neesam varējuši atvērt jaunu grupu, ja tajā ir mazāk par 20 izglītojamajiem. Izņēmums ir tikai pedagoģiskās korekcijas grupa, kuru var atvērt, ja ir 15 audzēkņu. Tūlīt beigsies mācību gads. Tāpēc jau braucam uz pamatskolām profesionāli orientēt 9.klases beidzējus. Jūtam, ka bērniem ir interese. Kāda būs nākotne, ir grūti teikt. Tiek gatavota norma, ka profesionālajā skolā ir jābūt vairāk par 300 audzēkņiem vai arī jāapvienojas ar kādu citu arodskolu. Mūsu skolā nav 300 audzēkņu, tāpēc meklējam ceļus, kā nākotnē pastāvēt. Esam jau uzsākuši dažādas sarunas. Negribētos, ka reiz arodskolas ēkas un to apkārtne izskatītos tāpat kā tagad Jaungulbenes pils. Kamēr pilī bija arodskola, tā bija sakopta un parks tāpat. Atbraucēji baksta ar pirktu mūsu virzienā, rāda uz izdauzītajiem logiem, bet mēs tur neko nevaram darīt, jo neesam vairs pils un tās apkārtnes saimnieki.
Edīte Kanaviņa, Gulbenes 2.vidusskolas direktore
Gribas cerēt, ka pilsētas vidusskolās tik traģiska situācija nebūs nekad un klases varēsim piepildīt ar skolēniem arī atbilstoši jaunajām normām. Taču kopumā Izglītības un zinātnes ministrijas aktivitātes šajā sakarā uzskatu par sasteigtām. Kā tas sasaistās kopā ar modeli “nauda seko skolēnam”? Šodien to neviens oficiāli nav atcēlis! Te ir pretrunas! Līdz šim katra skola iekšēji varēja lemt, kā veidot klašu komplektus un ar kādu piepildījumu. Piemēram, ja lauku vidusskolā ir ļoti piepildītas sākumskolas klases, līdz ar to finansējums ir un var nodrošināt mācību plānu arī vidusskolas klasēs ar mazāku skolēnu skaitu, nekā valsts to paredz. Tā vismaz visus šos gadus ir bijis. Mēs varējām domāt un plānot paši, kā komplektēt klases saskaņā ar to finansējumu, kādu saņemam. Protams, ka grozījumi normatīvajos dokumentos var noteikt ierobežojumus. Taču tad ir skaidri jāpasaka, ka mūsu valstī nauda vairs neseko skolēnam.
