Pirms pāris dienām ziņās ministri izteica savas domas par valdības locekļu algām. Labklājības ministrs Uldis Augulis teica, ka pašreizējais ministru algu līmenis nav maināms, ņemot vērā, kādas valstī ir pensijas, kā arī algas citās jomās strādājošajiem, proti, to kāds ir kopējais dzīves līmenis valstī. Piekrītu. Savukārt negatīvu attieksmi pret pašreizējām valdības locekļu algām pauda finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš norādīja, ja grib labus, spēcīgus ministrus, tad ir jāpārdomā samaksa. Tam, ka valdības locekļu algas ir pārāk mazas, piekrita arī citi ministri. Izskanēja arī atgādinājums, ko pirms kāda laika par atalgojuma paaugstināšanu ministriem esot teikusi deputāte Elīna Siliņa, proti, viņa aicinot atbalstīt šo ierosinājumu, skaidroja, ka tas ļautu Latvijas ministriem nejusties “kā bārenīšiem”, piemēram, uz Baltijas valstu ministru fona. Šis salīdzinājums lika aizdomāties – interesanti, kā tad vienkāršs cilvēks izskatās uz eiropiešu fona? Nav jau runa par to, ka nevajag lielākas algas. Protams, vajag. Bet ja tās paaugstina vieniem, tad sanāk, ka ekonomiskā situācija to atļauj darīt, līdz ar to būtu tikai loģiski, ka atalgojums tiktu paaugstināts arī citiem šajā valstī strādājošajiem. Vai tā būs? Mūsu valstī var saskarties ar tik daudzām dīvainībām. Piemēram, šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, lai cik tu mācītos un studētu, tas diemžēl nenoteiks tavu atalgojumu. Statistika rāda, ka daļa bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību. ◆
