Salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, pagājušajā gadā Ziemeļaustrumu
virsmežniecības teritorijā ir palielinājušās atjaunotās
platības.
Dati par pagājušajā
gadā veikto saimniecisko darbību Ziemeļaustrumu virsmežniecības
teritorijā liecina, ka pērn virsmežniecībā mežs atjaunots 3800
hektāru platībā, turpretī iepriekšējā gadā tika atjaunoti
2900 hektāri meža. Virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka kā
pozitīvu tendenci min to, ka privātajos mežos palielinājušās
tās platības, kas ir ieaudzētas mākslīgi, nevis tikai dabiski.
“Ja kādreiz, piemēram, mākslīgi ieaudzēti bija tikai 3
procenti, tagad šis procents ir lielāks. Īpašnieki vairāk
pievērš uzmanību mākslīgajai atjaunošanai. Cerēsim, ka viņi
pievērsīs uzmanību arī šo mežu tālākai kopšanai. Valsts
mežos šī proporcija parasti ir gandrīz vienāda, tomēr nedaudz
ir palielinājušās dabiski ieaudzētās platības,” stāsta
speciāliste.
No atjaunotās
kopplatības virsmežniecības teritorijā ar skuju kokiem atjaunoti
44,7 procenti no visām platībām. Atsevišķi pa koku sugām
vislielākais īpatsvars ir audzēm, kas atjaunotas ar bērzu (24,7
procenti), tam seko egle (22,4 procenti), priede (22,3 procenti), arī
apse diezgan lielā apjomā (18,5 procenti)
un baltalksnis (11 procenti). Ar pārējām koku sugām – ozolu,
osi – atjaunotā platība aizņem tikai 4,3 hektāri no kopējās
atjaunotās platības.
Izmainījusies ir
situācija ar ieaudzētajām platībām. Ja iepriekš ieaudzēšana
veikta 200 līdz 300 hektāru platībā, pērn – tikai 77 hektāru
platībā. A.Zavacka norāda – tas ir saistīts ar to, ka par
struktūrfondu līdzekļiem vairs nevar apmežot lauksaimniecības
zemes. Vislielākajās platībās privātajos mežos ieaudzēšana
veikta ar egli kā galveno sugu – 60 procentos, ar bērzu
ieaudzēšana veikta 23 procentos platību, ar priedi – 12
procentos platību un ar baltalksni – 4 procentos platību.
“Par struktūrfondu
naudu pērn tika izkopti 2580 hektāri, salīdzinājumam iepriekšējā
gadā tie bija tikai 1200 hektāri jaunaudžu. Ja pavisam pērn
virsmežniecības teritorijā ir izkopti 9000 hektāru jaunaudžu,
nevar teikt, ka kopšana notiek tikai par struktūrfondu līdzekļiem.
Tas nozīmē, ka gan mežziņi, gan arī īpašnieki iegulda lielu
darbu, lai izveidotu nākotnes mežu, un mežs tiek kopts arī par
saviem līdzekļiem,” saka A.Zavacka.
