Vakar, 21.augustā,
Gulbenē pie daudzām ēkām bija izkārts valsts karogs, bet tikpat
daudz bija ēku bez karoga. Kāpēc tā? “Šajā dienā atzīmējam
konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko
statusu” pieņemšanas dienu. 21.augusts ir datums, kad visā
Latvijā obligāti pie ēku fasādēm ir paceļams valsts karogs,”
“Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis
Naglis.
Diāna Odmiņa
Novada pašvaldības
policijas priekšnieka vietas izpildītājs Imants Kublačovs
“Dzirkstelei” bilst, ka pagaidām pašvaldības policisti vēl
nav sākuši kontrolēt šo jautājumu, taču turpmāk noteikti to
darīs.
Administratīvo
pārkāpumu kodekss paredz sākotnēji tikai izteikt brīdinājumu,
bet atkārtotā gadījumā pat uzlikt naudas sodu līdz 40 eiro, ja
valsts karogs pie ēku fasādēm netiek izkārts Saeimas, Ministru
kabineta, pašvaldības noteiktajās dienās. Turklāt karogam ir
jāatbilst normatīvajām prasībām, tas nevar būt pašizgatavots.
Par valsts karoga izgatavošanas kārtības pārkāpšanu var uzlikt
naudas sodu līdz 30 eiro. Latvijas valsts karogu aizliegts
lietot pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī; pie ēkām, kuru
fasāde tiek remontēta; citās nepiemērotās vietās un apstākļos.
Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi
nepiemērotu Latvijas valsts karogu. Lietošanai nederīgu Latvijas
valsts karogu jāiznīcina diskrētā veidā. Par klajas
necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam var uzliekt naudas
sodu līdz 700 eiro.
Dažā kaimiņu novadā
Latvijas valsts karogs iedzīvotājiem pie savu privātmāju fasādēm
ir jāizkar arī kapusvētkos. Gulbenē un novadā pagaidām nav
tādas prakses. J.Naglis saka, ka tas ir interesants un pētāms
konceptuāls jautājums. Lai kaut ko tādu ieviestu, ir vajadzīgs
pašvaldības lēmums, viņš uzskata. Novada domes priekšsēdētājs
Nikolajs Stepanovs domā, ka tur gan deputātu lēmumu nevajag. Viņš
“Dzirkstelei” saka – tas ir katras pilsētas un katras pagasta
pārvaldes izvēle.
J.Naglis saka – viņš
nav radis savā dzimšanas dienā pie mājas izkārt valsts karogu.
“Mana dzimšanas diena – tie ir mani svētki. Tie nav visas
sabiedrības nozīmes svētki. Ģimenes karogu, ja tāds ir, to gan
var izkārt,” viņš uzskata. N.Stepanovs šajā ziņā ir
demokrātiskāk noskaņots un saka: “Kāpēc ne? Kurš cilvēku gan
var nosodīt par to, ka viņš savā dzimšanas dienā pie mājas
izkar valsts karogu? Galvenais – jāizturas pret to ar cieņu!”
Viņa paša māju pagalmā valsts karogs mastā ir pastāvīgi,
izņemot bargas ziemas laiku.
Svarīgi!
* Latvijas valsts
karoga likums nosaka, ka šis karogs pie dzīvojamām ēkām
jānovieto: 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un
18.novembrī, bet sēru noformējumā – 25.martā, 14.jūnijā,
17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
* Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru
kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos.
* Latvijas valsts karogu var lietot tautas,
reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos
gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
* Ja Latvijas valsts
karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta
piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un
garums atbilst karoga platumam.
