Konkurences padome (KP) par
aizliegtu vienošanos iepirkumos ar 125 001 eiro sodījusi Gulbenes
būvnieku SIA “RCI Gulbene”, ceturtdien žurnālistus informēja KP.
Pārkāpums tika atklāts pēc viena pārkāpuma dalībnieka ziņojuma, un
šis uzņēmums tika atbrīvots no soda, turpretī “RCI Gulbene” kā pārkāpuma
iniciatoram tika piemērots naudas sods. Kopumā KP vērtēja atsevišķus
pārkāpumu gadījumus laika posmā no 2010.gada līdz 2012.gadam.
Abi uzņēmumi trīs iepirkumos, kuru kopējā līgumcena bija 684 770
eiro, savstarpēji vienojās nekonkurēt. Divus no iepirkumiem rīkoja
zemnieku saimniecības un vienu pašvaldības skola, bet visos gadījumos
būvdarbu veikšanai bija piesaistīti Eiropas Savienības (ES) fondu
līdzekļi. Kā skaidroja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, no kopējās
līgumcenas – 684 770 eiro – ES finansējums varētu būt bijis ap 80%.
Par ES naudas nelietderīgu izlietošanu no karteļa iniciatora būs
iespējams piedzīt zaudējumus. “Patlaban sekos tiesvedība, bet pēc tam,
kad spriedums būs stājies spēkā, zaudējumu piedziņu varēs vērst pret
uzņēmumu, kas bija vainīgs pārkāpumā,” piebilda Ābrama.
KP aizliegtās vienošanās shēmu skaidroja šādi – viens uzņēmums
iesniedza pasūtītājam savu vēlamo tāmi, bet otrs iesniedza mākslīgi
sadārdzinātu tāmi. Divos no iepirkumiem pasūtījumu saņēma “RCI Gulbene”.
Vienā iepirkumā pasūtījumu saņēma otrs uzņēmums, bet reālie darbi 100%
apmērā kā apakšuzņēmējam tika nodoti “RCI Gulbene”. Par šādu
“izlīdzēšanu” “RCI Gulbene” otram pretendentam izmaksāja atlīdzību 3%
apmērā no iepirkuma līgumcenas.
“Ja uzņēmumi patiesu konkurenci aizstāj ar konkurences imitāciju,
pasūtītājs tiek maldināts par reālo tirgus situāciju, kā arī nesaņem tos
ieguvumus, ko sniedz uzņēmumu sāncensība, – zemākas cenas, plašāku
izvēli, labāku kvalitāti, ātrākus darbu izpildes termiņus, izdevīgākus
garantijas nosacījumus vai citus labumus, ko uzņēmumi var piedāvāt,
cīnoties par pasūtītāja izvēli,” skaidroja KP.
Pārkāpums tika atklāts, pateicoties pārkāpuma dalībnieka ziņojumam.
Šis ir Latvijā pirmais gadījums, kad pārkāpums tiek atklāts pēc
iecietības programmas ziņojuma.
Vaicāta, vai informācijas sniedzējs atklāja arī citas ziņas par to,
ka “RCI Gulbene” šādā veidā varētu būt vienojusies ar vēl kādu uzņēmumu,
Ābrama atbildēja īsi, ka KP ierobežotas pieejamības informāciju pirms
lietas ierosināšanas nesniedz.
LETA jau šā gada aprīlī ziņoja, ka Konkurences padome (KP)
pierādījumu trūkuma dēļ izbeigusi lietu par iespējamu piedāvājumu
saskaņošanu konkursā kāda kultūras centra remontdarbiem Gulbenē.
Pārbaudot Gulbenes novada pašvaldības rīkoto publisko iepirkumu
dokumentus, kā arī citus dokumentus, KP secinājusi, ka lietā iegūtie
pierādījumi nav pietiekami, lai konstatētu Konkurences likumā noteiktās
aizliegtas vienošanās pārkāpumu SIA “Latvijas energoceltnieks” (LEC) un
SIA “RCI Gulbene” darbībās. Ziņots, ka KP pērn radušās aizdomas, ka
vienošanās, saskaņojot tāmes, ar kādām pretendēt uz Gulbenes kultūras
centra rekonstrukciju, notikusi starp Gunta Rāvja būvfirmu LEC un
Gulbenes vietējo būvuzņēmumu “RCI Gulbene”.
Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, SIA “RCI Gulbene” dibināta
1993.gadā Gulbenē. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39 285 lati (55 897 eiro).
Pa 25,93% uzņēmuma daļu pieder Jānim Kubuliņam, Sandim Brektem un Mārim
Sliedem, bet 22,22% pieder Andim Augulim.
2011.gadu “RCI Gulbene” noslēdza ar 4 421 231 eiro apgrozījumu un 35
779 eiro peļņu. 2012.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4 449 274 eiro, bet
peļņa – 74 908 eiro. Savukārt 2013.gadu uzņēmums noslēdza ar 4 166 710
eiro apgrozījumu un 24 874 eiro peļņu.
