Mēneša laikā medību
kolektīvi Gulbenes novadā tiks pie saldētavām, kurās līdz
analīžu rezultātu saņemšanai varēs uzglabāt nomedīto meža
cūku kautķermeņus, kas ir viens no pasākumiem Āfrikas cūku mēra
un klasiskā cūku mēra izplatīšanās novēršanai.
Jāsaglabā piecus
gadus
Gulbenes novada domes
priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis saka, ka tas ir labas
gribas žests no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, lai
kopīgi risinātu problēmu ar Āfrikas cūku mēri.
“Latvijas valsts
meži” piešķīra dāvinājuma naudu, ko tālāk administrēja
Lauku atbalsta dienests un deva iespēju šīs saldētavas
iegādāties, tā risinot problēmu ar Āfrikas cūku mēri. Gulbenes
novada pašvaldība atkarībā no medību teritorijas platībām
saldējamo kameru iegādei saņēma 28 870,04 eiro. Pašvaldība
izsludināja iepirkumu par 20 saldējamo kameru iepirkšanu.
Pašvaldība saldētavas
medniekiem nodos ar līgumu, nosakot, ka tās jāsaglabā piecus
gadus, tām jāatrodas drošā vietā un ir izmantojamas nomedīto
mežacūku uzglabāšanai līdz analīžu rezultātu saņemšanai.
Piešķirot naudu, esot bijis nosacījums, ka saldētavām jāatrodas
pie mednieku kolektīviem, nevis pašvaldībā vai Pārtikas
veterinārajā dienestā.
“Lauku atbalsta
dienests zināmā mērā noteica arī prasības, lai šo saldētavu,
es gan teiktu, dzesētavu ietilpība būtu vismaz no diviem līdz
desmit kautķermeņiem. Nesamērīgi lielas mēs arī nevaram
nopirkt, jo kur tad tās to novietot? Labāk, lai tā dzesētava ir
vienvietīga vai divvietīga un to ir vairāk nekā lielas, un tad
divas vai trīs dzesētavas. Kamēr divi kautķermeņi tajā tiek
glabāti, izmantot nevar nevienu, kamēr nav skaidrības, un, ja
analīzes norādīs, ka, piemēram, vienam kautķermenim ir mēris,
tad tie abi būs jāutilizē,” saka A.Caunītis.
Neredz jēgu
Iegādāto saldētavu
ir mazāk nekā mednieku kolektīvu. A.Caunītis skaidro, ka tāpēc
tika iegādātas mazāka formāta saldētavas, lai to būtu vairāk
un pietiktu vairākiem kolektīviem. Saldētavu piešķiršanā
priekšroka tiks dota kolektīviem ar lielākām medību platībām.
Liels akcents tiek likts uz kaimiņu medību kolektīvu sapratni un
kopēju kooperēšanos. Ja, piemēram, tiek nomedītas astoņas
cūkas, un divvietīgā saldētavā tās visas, protams, nav
iespējams uzglabāt, tad šādā gadījumā jārunā ar citu
mednieku kolektīvu, kuram varbūt šajā mirklī saldētavā ir
brīva vieta.
Mednieki neslēpj, ka
tagad, nomedījot meža cūku, tiek izsaukts pārstāvis no Pārtikas
un veterinārā dienesta, kurš paņem attiecīgās analīzes, bet
pēc tam gaļa tiek sadalīta un, pat nesagaidot analīžu
rezultātus, lietota uzturā, jo tā pārtikā esot lietojama, līdz
ar to daudzi īsti neredz jēgu šīm saldētavām. A.Caunītis gan
domā, ka labāk neriskēt un tomēr sagaidīt analīžu rezultātus.
“Ar saldētavām problēmu neatrisina kā tādu, bet ir vieta, kur
šo kautķermeni paglabāt līdz brīdim, kamēr skaidri zinām, ir
vai nav inficēta un vai ir droši lietojama uzturā. Ja apstiprinās,
ka meža cūka ir slima, tad Pārtikas un veterinārajam dienestam
vajadzētu to savākt. Ja esam nepacietīgi, gaidot analīzes, un
gaļa jau tiek apēsta, tad riskējam, jo meža cūkas neslimo tikai
ar Āfrikas cūku mēri,” saka A.Caunītis.
