Sporta pārvalde: “Koki nelabvēlīgi ietekmē sporta laukumus un skrejceliņa kvalitāti.”
Skaidrojumu par bērzu nociršanu Gulbenes lielā stadiona teritorijā O.Kalpaka ielā 1 “Dzirkstelei” lūdz lasītājs, kurš arī atsūtījis redakcijai video. Tajā fiksēti jau nocirstie bērzi pie ieejas stadionā.
Gulbenes stadiona pārvaldnieks Jānis Stībelis laikrakstam skaidroja, ka koku ciršana ir saskaņota ar pašvaldības Vides aizsardzības jautājumu komisiju.
Ar šīs komisijas 27. marta sēdes lēmumu stadiona teritorijā atļauts nocirst 45 kokus – 40 bērzus, 4 priedes un vienu egli.
Viņš teica, ka tas jau ir izdarīts. Nocirsti tiek tie koki, kuri ir pārauguši, savu laiku nodzīvojuši un kuri patiešām traucē infrastruktūras attīstību un uzturēšanu. “Koki bija bīstami, krita zari pie lielākiem vējiem. Kā traucēkli to izjutām ziemā, kad lējām ledu hokeja laukumā. Jau vēstīts, ka šo laukumu vēlamies atjaunināt, tur būs jauni borti un jauns asfalta klājums,” saka J.Stībelis. Viņš uzsver, ka tuvumā augušo koku sakņu sistēma jau līdz šim ir bojājusi asfaltu hokeja laukumā. “Sūna veidojas uz asfalta, saknes ceļ to ārā. Ja mēs gribētu taupīt kokus un saglabāt tos, tad būtu jāiegulda vairāk līdzekļu stadiona seguma izveidē. Bet segumi maksā ļoti dārgi,” klāsta J.Stībelis.
Taču stadiona teritorijā vēl paliek koki – ozolu birzs – tuvumā sētai uz Ceļu satiksmes direkcijas kantora ēkas pusi. Arī pie stadiona ieejas palikušas egles. Vēl stūrī aiz tenisa jaunā laukuma aug bērzi. “Koku šeit tāpat vēl ir pietiekami,” uzskata J.Stībelis.
Pašvaldības Vides aizsardzības jautājumu komisijas 27. marta sēdes lēmumā teikts, ka koku ciršana pilsētas lielajā stadionā notiek saskaņā ar Sporta pārvaldes iesniegumu. Uzsvērts: “Koku ciršana paredzēta teritorijas sakārtošanai un uzlabošanai. Atsevišķi teritorijā esošie koki ir bīstami un nelabvēlīgi ietekmē sporta laukumus un skrejceliņa kvalitāti.”
Gulbenes lielais stadions ekspluatācijā ir nodots 1970. gadā. Laika gaitā tam ir veikti uzlabojumi. Paši nozīmīgākie uzlabojumi – rekonstrukcijas 1. kārta – ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta atbalstu veikti 2016. gadā, un tam pašvaldība no Valsts kases uz 20 gadiem aizņēmās 752 341 eiro. Tika sakārtots skrejceļš, vieglatlētikas sektori un futbola laukums. Tālākās ieceres ir apstājušās, taču jāatgādina, ka rekonstrukcijas 2. kārtā bija paredzēts būvēt stadionā slidotavu ar nojumi un blakus telpas, kas kalpotu kā ģērbtuves, dušas un tualetes, bet jaunas tribīnes ar 1000 cilvēku ietilpību bija plānots būvēt stadiona rekonstrukcijas 3. kārtā.
