Vilis Kļaviņš, saimnieko Stāmerienas pagastā
Latvijas ekonomikai šis gads nebija ne melns, ne balts. Drīzāk varētu teikt, ka mēs bijām iegājuši tādā kā “pelēkā telpā”, no kuras pagaidām vēl nemākam iziet. Paraugoties tālāk aiz Latvijas, tur arī neiet labāk.
Nākamais būs Kazas gads. Jādomā, ka tas nebūs sliktāks par Zirga gadu. Lai nu tā būtu! Stāmerienai un man, arī novadam šis gads bija kopumā pozitīvs. Novēroju, ka cilvēki ir sākuši biežāk un sirsnīgāk smaidīt cits citam pretī, ir mazinājusies skaudība, nenovīdība. Vairāk jutu pozitīvo noti saskarsmē. Protams, viss ir atkarīgs no uztveres īpatnībām. Vienmēr būs gan apmierinātie, gan neapmierinātie. Tas ir normāli. Pozitīvais un negatīvais vienmēr pastāv blakus. Tomēr par negatīvo gada beigās runāt negribas – lai tas paliek ziemas saulgriežos dedzinātajā bluķī!
Latvijas iekšienē pagaidām gaismu tuneļa galā neredz, ja godīgi. Smagi un grūti klājas. No nākotnes prognozēm jāaturas. Vēl viens faktors ir daba. Tā diktē savus noteikumus un ienes savas korekcijas. Kā saka, pret dabu nostāties nevar.
Andrašs Fazekašs, saimnieko Daukstu pagastā
Šis bija Zirga gads. Savā dzīvesvietā paspēju paveikt daudz no tā, ko biju iecerējis. Piemēram, izveidoju novietni malkai. Bija arī nedarbi. Paspēju arī “noslīcināt” divus vecos mobilos telefonu un tikt pie jauna. Bet, nopietni runājot, jāsaka, ka gads nebija viegls. Daudzi zaudēja darbu, daudzi meklēja un atrada tepat vai ārzemēs. Es paredzu, ka tuvākajos gados cilvēki gribēs braukt atpakaļ uz Latviju, jo sapratīs, ka negrib par vēdera tiesu strādāt kaut kur pasaulē tālu no mājām.
Stihijas, kari, kas kaut kur notiek pasaulē, atbalsojās arī mūsos, vairojot stresu, bailes. Rezultātā – slimības. Kreņķi rada slimības. Bet vajadzētu attīrīt savas domas un emocijas! Tam nemaz nav vajadzīga nauda, par kuras trūkumu čīkstam! Latvijā daudzi par smēķiem maksā vairāk nekā par uzturu. Vai tas ir normāli? Pie mums bez kara katru dienu jauni, spēka pilni vīrieši iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Vaina ir pārgalvībā.
