3. jūnijā visā Latvijā, arī Gulbenes novada vidusskolā, norisinājās 12. klases centralizētais latviešu valodas eksāmens. Lielākajai daļai vidusskolēnu šis bija pēdējais eksāmens pirms skolas absolvēšanas. Līdz šim jaunieši bija kārtojuši matemātikas eksāmenu, kā arī citus izvēlētos augstākā līmeņa eksāmenus, piemēram, angļu valodā, bioloģijā un citos mācību priekšmetos.
Tuvojoties vidusskolas beigām un jaunam dzīves posmam, skolēni izjūt dažādas emocijas. Daži atzina, ka ir satraukti par eksāmenu rezultātiem, bet citi ir priecīgi, ka viss smagais darbs jau ir aiz muguras, un ar nepacietību gaida eksāmenu rezultātus.
Šūnu apraide un pārtrauktie eksāmeni
Ierodoties skolā uz latviešu valodas eksāmenu, skolēni bija pozitīvi noskaņoti un gatavi parādīt savas zināšanas. 12. klases skolniece Arīna atzīst: “Es apzinos, ka šis man ir pēdējais eksāmens, tāpēc galvenais ir uzrakstīt šo darbu un cerēt uz labiem rezultātiem.” Arīna atzina, ka domas par pēdējā eksāmena nokārtošanu rada atvieglojumu un gandarījumu, ka vidusskolas posms ir beidzies.
Aptaujātie 12. klašu skolēni atzīst, ka vissatraucošākais bijis matemātikas centralizētais eksāmens. Tas katru gadu tiek atzīts par vienu no vissarežģītākajiem eksāmeniem; tāpat uzskata arī Gulbenes novada vidusskolas 12. klašu skolēni. “Vienīgais eksāmens, par ko jutos satraukts, bija matemātikas eksāmens, jo citi stāstīja, cik tas ir sarežģīts,” stāsta 12. klases skolnieks Jānis.
Pēdējo nedēļu laikā aktuāls temats ir šūnu apraides un to dēļ pārtrauktie eksāmeni. Tomēr skolēni atzīst, ka viņi neuztraucas par šūnu apraižu norisi un ir informēti, kā rīkoties šādās situācijās. Visi, protams, cer, ka eksāmena laikā nenotiks ar drošību saistīti atgadījumi, lai neradītu vēl lielāku stresu un lai eksāmens nebūtu jākārto atkārtoti.
Ko darīt tālāk
Lielākā daļa aptaujāto vidusskolēnu jau ir pieņēmuši lēmumu par studijām un izvēlējušies savas nākotnes augstskolas. Visbiežāk kā variants, kur doties studēt, tika minēta Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa Universitāte. Daži jaunieši apsver citas iespējas, arī iesaistīšanos valsts aizsardzības dienestā un studijas Pilotu akadēmijā.
Eksāmenu laikam tuvojoties beigām, jaunieši izjūt gan atvieglojumu, gan neziņu par nākotni. Ne visi skolēni ir pārliecināti par savu nākotnes ceļu. Daļai jauniešu izvēli apgrūtina plašais studiju programmu un karjeras iespēju klāsts. “Es neesmu vēl izvēlējusies, kur studēt, jo man patīk vairākas profesijas un ir vairākas, kurās nākotnē vēlētos strādāt,” atzīst Sanija.
Lai arī eksāmenu rezultāti vēl nav zināmi, 12. klašu skolēni raugās nākotnē ar optimismu.
FAKTI
● Gulbenes novadā šogad 9. klases eksāmenus kārtoja 143 skolēni, no 11. klases 37 un 12. klases 56 skolēni. 9. klasē eksāmenu kārtotāju skaits būtiski nav mainījies. Iepriekšējā gadā centralizētos eksāmenus kārtoja 140 skolēni latviešu valodā un angļu valodā; 143 skolēni matemātikā.
● Tomēr izmaiņas notikušas vidusskolā: pagājušajā gadā eksāmenus kārtoja 44 skolēni no 12. klases, 23 skolēni no 11. klases. Kārtotāju skaits ir palielinājies, tas izskaidrojams ar to, ka, sākot no šī gada, ieviests obligāts eksāmens kādā no dabaszinātņu priekšmetiem.
● Visvairāk skolēnu kārtoja eksāmenu matemātikā optimālajā līmenī, bet vismazāk – bioloģijā optimālajā līmenī.
● 9. klasē latviešu valodas eksāmenā atbalsta pakalpojumi bija nepieciešami 34 skolēniem, bet matemātikas eksāmenā – 35 skolēniem. Tomēr 11.-12. klases skolēniem nebija nepieciešami atbalsta pasākumi.
AVOTS: GULBENES NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE
