“Kāda nozīme
aizklātai balsošanai, ja uz balsošanas zīmes uzrakstīts deputāta
vārds un uzvārds?” – tā savā starpā sarunājamies “Dzirkstele”
dzirdēja deputātus, kuri 11.februāra Gulbenes novada domes sēdē
piedalījās balsojumā par pašvaldības izpilddirektores amata
pildītājas kandidāti Gunu Šviku, kura arī ar balsu vairākumu
tika iecelta šādā amatā uz noteiktu laiku.
Uzreiz pēc domes sēdes
toreiz “Dzirkstele” noskaidroja, ka nebija vis aizklāta, bet gan
atklāta vārdiska balsošana, kā tas arī ir ierakstīts šis domes
sēdes protokolā. Kopš 2013.gada 21.februāra, kad spēkā ir
stājušies grozījumi likuma “Par pašvaldībām” 40.pantā,
Latvijas pašvaldībās vairs nav un nevar būt aizklātas
balsošanas. “Deputātiem ir aizmirsies, ka viņi jau 2013.gadā ir
piedalījušies atklātā vārdiskā balsošanā par domes
priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu un vietnieku Andi Caunīti, kā
arī Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāju Jāni Nagli,”
“Dzirkstelei” saka novada domes Administratīvi juridiskās
nodaļas vadītāja Vita Kravale.
Likums par pašvaldībām
nosaka, ka atklāta vārdiska balsošana notiek noteiktos gadījumos.
Šāds balsojums notiek par pašvaldības domes priekšsēdētāja,
viņa vietnieka, izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, pagasta
vai pilsētas pārvaldes vadītāja vai pagasta vai pilsētas
pārvaldes vadītāja vietnieka amatam izvirzītajām kandidatūrām.
Deputāti tad balso ar vēlēšanu zīmēm vienlaikus par katram
amatam izvirzītajiem kandidātiem.
Atklāta vārdiska
balsošana nozīmē, ka pēc tam vēlētāji var uzzināt, kā katrs
deputāts ir nobalsojis. Pašvaldībai un “Dzirkstelei” ir
pienākums šo informāciju publiskot. Ja tomēr tas nenotiek,
ikvienam ir tiesības vērsties novada domē ar lūgumu uzrādīt
domes sēdes protokolu ar atklātā vārdiskā balsojuma rezultātiem.
