Nedēļas nogalē kūlas dedzinātāji cītīgi uzdarbojušies tieši pilsētā.
Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste stāsta,
ka, piemēram, sestdienas 14.marta, vakarā ugunsdzēsēji saņēma divus
izsaukumus vienu pēc otra un steidza kūlu dzēst O.Kalpaka ielā, kur tā
dega 200 kvadrātmetru platībā, kā arī Viestura ielā, kur kūla dega 100
kvadrātmetru platībā.
Arī svētdien cits pēc cita izsaukumi uz kūlas
ugunsgrēkiem saņemti vakarā. Kūla dega Miera ielā 900 kvadrātmetru
platībā, Nākotnes ielā – 100 un 150 kvadrātmetru platībā, Upes ielā kūla
dzēsta 75 kvadrātmetru platībā, kā arī Daukstu pagastā – 30
kvadrātmetru platībā.
Savukārt naktī uz pirmdienu kūla dega Upes ielā 100 kvadrātmetru platībā un O.Kalpaka ielā – 110 kvadrātmetru platībā.
Dienests
atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku
īpašumu, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta.
Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas
var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. V.Gribuste stāsta, ka
kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir
atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts
pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku
sezona nav ilga.
Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts,
pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un
platības pieaug un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi
dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet
pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
