Gulbenes novada domes deputāti vēl domā, piedalīties pašvaldībai vai
ne SIA “Gulbenes alus darītava” nekustamā īpašuma izsolē, kas notiks
23.martā. Nekustamā īpašuma novērtējums jeb sākumcena ir 64,9 tūkstoši
eiro.
Deputāti situāciju pārrunāja 11.marta novada domes
sēdē. Tika secināts, ka nepieciešamības gadījumā nākamnedēļ būs jāsasauc
ārkārtas domes sēde, lai balsotu par iespējamo pašvaldības dalību
izsolē.
Zvērināta tiesu
izpildītāja Guna Danga “Dzirksteli” informē, ka šādas izsoles rīkošana
notiek pēc pašas Gulbenes novada domes iniciatīvas. Pašvaldība ir
lielākais SIA “Gulbenes alus darītava” kreditors, jo uzņēmums novada
domei parādā nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Parāds veido vairāk
nekā 45 tūkstošus eiro, laikraksts to noskaidroja pašvaldībā.
Izsolē
pārdodamais nekustamais īpašums, kā liecina paziņojums laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis”, sastāv no zemesgabala 2,8189 hektāru platībā, uz
kura atrodas neapmierinošā stāvoklī esošas neizmantotas ēkas – dzīvojamā
ēka, alus rūpnīca (3 ēkas), sargu māja, noliktavas (3 ēkas) un
katlumāja.
Deputātam Andrim Vējiņam ir jautājums, vai alus rūpnīca
vai tās daļa ir vai nav vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Domes
darbinieki uzreiz atbildēt nespēja, solīja noskaidrot situāciju.
Savukārt “Dzirkstele” minēto objektu kultūras pieminekļu sarakstā
neatrod. Taču taisnība ir, ka alusdarītava ietilpst Vecgulbenes muižas
apbūves, kura gan ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, zonā (100
metru attālumā no kultūras pieminekļa). Kultūras pieminekļu aizsardzības
zonā būvniecību drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas atļauju. Likums par kultūras pieminekļu
aizsardzību nosaka, ka saimnieciskā darbība un cita veida darbība
kultūras pieminekļu zonā ir atļauta tikai ar kultūras pieminekļa (šajā
gadījumā Vecgulbenes muižas apbūves) īpašnieka piekrišanu.
Ja
23.marta izsole būs neveiksmīga (nepieteiksies pretendenti), notiks
otra izsole, deputātiem vakar skaidroja novada domes Administratīvi
juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale. Viņa arī atgādināja, ka šis
nav pirmais piegājiens, kad tiek mēģināts izsolē pārdot “alus brūža”
teritoriju ar visām ēkām. 2013.gadā divreiz rīkotajā izsolē īpašums
netika pārdots, jo nebija neviena pretendenta. Toreiz izsoles sākumcena
bija 35 850 latu.
“Gulbenes alus darītava” ražošanu pārtrauca
2009.gadā, savukārt uzņēmuma maksātnespēja ierosināta 2011.gada
14.janvārī. Nākamo gadu laikā uzņēmums izpārdeva saražoto produkciju,
vienlaikus nesekmīgi meklējot investoru. Alus darītavai patlaban ir
parādsaistības vairāk nekā 100 000 latu apmērā. Tās ietver
parādsaistības pret banku, piegādātājiem un nenomaksātos nodokļus.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka pusi uz pusi firma pieder brāļiem
Mārim un Dainim Zaņģiem.
