Ilgvars Matīss: “Pārdomas mijās ar Svēto Rakstu vārdiem, lūgšanām, dziesmām un klusumu.”
Gājiens Gulbenē sākās no katoļu baznīcas un turpinājās līdz luterāņu dievnamam, pa ceļam piestājot vairākās pieturvietās. Kopā ar ticīgajiem gājienā devās luterāņu mācītājs Ilgvars Matīss un katoļu priesteris Pāvils Kamola.
Krusta ceļā – 14 stacijas
I.Matīss saka, ka tie, kuri aktīvi piedalījās baznīcas aktivitātēs, būtībā pārdomāja Kristus ciešanu ceļu veselas trīs reizes – gan ekumeniskajā Krusta ceļā, gan Kristus nāves stundas dievkalpojumā, gan arī skatoties filmu ,,Kristus ciešanas’’.
“Ekumeniskajā Krusta ceļā bija četrpadsmit stacijas jeb apstāšanās punkti, kuros varēja klausīties mācītāju pārdomas, lai katrs pats varētu ieraudzīt, kā tas attiecas uz viņa dzīvi un ko mēs varam mācīties no Kristus,” stāsta I.Matīss.
Viņš skaidro, ka Krusta ceļš nav priecīgs gājiens, bet gan sēru gājiens. “Un tomēr mēs tajā tik ļoti varam piedzīvot Dieva mīlestību, jo vēl dziļāk izdzīvojam Kristus lielo pazemību viņa ciešanās. Pārdomas mijās ar Svēto Rakstu vārdiem, lūgšanām, dziesmām un klusumu,” saka I.Matīss un piebilst, jo dziļāk izdzīvo un pārdomā šo ceļu, ko Kristum bija jāiet, jo patiesāks prieks, sagaidot viņa augšāmcelšanās stundu! “Tas dod cerību un iepriecinājumu – lai kas arī ar tevi notiks – tu tiksi celts augšā – tādēļ, ka Kristus tevi ir tik ļoti mīlējis un atdevis par tevi savu dzīvību. Lai kā arī mums klātos, mūs mierina Kristus vārdi: ,,Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis!’’” saka luterāņu mācītājs.
Krusta ceļš apvieno
Gulbeniete Ina Šterna, kura Krusta ceļā devās otro reizi, “Dzirkstelei” saka, ka uz baznīcu iet ar pārliecību, ka šī ir tā vieta, kur cilvēkam pārdomāt gan savu dzīvi, gan tam, kas ir saņēmis un cietis no apkārtējo cilvēku pāridarījumiem, atgūties. “Baznīca māca cilvēkam tikai labu,” ir pārliecināta I.Šterna un piebilst, ka baznīca kā psihoterapeits ārstē un arī pasargā no to cilvēku nežēlības. Tādu cilvēku nav daudz, bet ir, kuri bradā pa citu cilvēku dzīvēm kā pa zaļu pļavu. Baznīca ir tā vieta, kur no šī visa var atgūties un saņemties,” saka I.Šterna.
Viņa atceras, ka pirms tam Krusta ceļa gājiens norisinājās no luterāņu baznīcas uz katoļu baznīcu, šogad atkal pretēji. “Konfesija – tas nav tik būtiski. Dievs taču ir viens. Krusta ceļš apvieno cilvēkus,” viņa domā.
Gulbenes katoļu draudzes mājas lapā ir lasāma informācija, ka priesteris P.Kamola sirsnīgi pateicas visiem, “kuri dažādos veidos palīdzējuši dziļi un skaisti piedzīvot Lieldienas svētkus, kuri sakopa un apgreznoja baznīca, palīdzēja liturģijas norisē, ņēma dalību nakts adorācijā, kalpoja ar savu balsi dziedot vai lasot un visiem pārējiem! Pateicība arī tiem, kuri palīdzēja piedzīvot ekumenisko Krusta ceļu pa mūsu pilsētas ielām. Lai Dievs jums visiem simtkārtīgi atalgo!”
Jēdziens “Krusta ceļš” – Via Crucis – nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija viņam piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzalemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos.
