Visas senās Rīgas baznīcas saglabājušās līdz šodienai. Tāda ir arī bīskapa Alberta laikā celtā Zobenbrāļu ordeņa pils kapela, ko pēc ordeņa pils nopostīšanas izmantoja kā Sv.Jura baznīcu.
Visas senās Rīgas baznīcas saglabājušās līdz šodienai. Tāda ir arī bīskapa Alberta laikā celtā Zobenbrāļu ordeņa pils kapela, ko pēc ordeņa pils nopostīšanas izmantoja kā Sv.Jura baznīcu, bet pēc reformācijas tajā iekārtoja noliktavas. Ēka stāv vēl šodien, un ir Rīgas visvecākā mūra celtne, kurā atrodas Lietišķās mākslas muzejs.
Savulaik par šo ēku klīdušas leģendas – naktīs tur spokojoties. Saklausījies šos nostāstus, kāds zēns vakarā ielavījies un noslēpies noliktavas telpās. Otrā rītā viņu atraduši bezsamaņā ar šausmu pārņemtu seju. Vairākas nedēļas tas pavadījis drudzī un lūdzis: “Saudzējiet tos bērnus!” Tad atkal kliedzis: “Ko nevainīgie bērni jums nodarījuši? Vai neredzat, ka viņi lūdz Dievu?” Kad zēns beidzot nācis pie samaņas, viņš pastāstījis par redzēto.
Sākumā dzirdējis it kā no pazemes zvanu skaņas, gar sienām tinušies miglas vāli, no kurienes izniris balti tērpta vīrieša stāvs ar melnu krustu uz krūtīm un stīvi raudzījies uz zēnu. Klusā balsī jautājis, ko zēns šeit meklējot? Zēns atbildējis, ka gribot pārliecināties, vai šeit patiešām spokojoties. Tad baltais vīrs atbildējis: “Vai tad tu nezini, kas ir šī ēka? Šeit pirms 600 gadiem krita daudz bruņinieku. Šī ir mūsu baznīca, kurā nāvi atrada garīdznieki, sirmgalvji un bērni. Šonakt mēs šīs šausmas no jauna pārdzīvojam. Seko man un tu redzēsi to, ko es pārcietu un bez miera dvēselē, bez grēku piedošanas, naida pilns aizgāju bojā tāpat kā mani brāļi.”
Kamēr vīrs šos vārdus teicis, noliktava pārvērtusies baznīcā. Altāra priekšā stāvējuši divi baltās drānās tērpti garīdznieki un trīcošām balsīm dziedājuši, viņiem piebalsojuši apmēram desmit zēnu bāliem vaigiem un asarām acīs. Altāra pakājē drūzmējušies aptuveni 50 ievainotu, slimu un nespējīgu vīru.
