Jau stāstījām par žurnālistu pieredzes braucienu ar autobusiem Gulbenes novadā. “Latvijas Avīze” aicināja uz jautājumiem atbildēt arī VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) vadītāju Jāni Lapiņu.
ATD valdes priekšsēdētājs J.Lapiņš uzskata, ka komunikācija nozarē ir ātra un laba, arī pašvaldības un sabiedrība aktīvi iesaistās.
Smags plānošanas darbs
“Sabiedriskais transports tiek nodrošināts, lai cilvēki ērti, labi un mobili varētu pārvietoties. Latvijas reģioni ir ļoti atšķirīgi, tāpēc arī vēlmes un problēmas ir tādas. Valsts atvēl noteiktu finansējumu, lūdz pasažieriem līdzfinansējumu, un direkcijai jānoorganizē finanšu izmantošana, kā aizbraukt līdz pasažierim. Bet vienmēr būs jautājums, cik daudz pasažieriem jābūt, lai valstij būtu ekonomiski pamatoti autobusu sūtīt uz konkrētu pieturu, piemēram, vai vajag sūtīt katru dienu autobusu līdz konkrētai vietai, ja tur varbūt nedēļā ir viens pasažieris. Tāpēc svarīgi runāt gan ar sabiedrību, gan pašvaldību, saprast lielākās vajadzības un ievākt datus, arī par pašvaldības attīstības plāniem. Tas ik gadu ir smags plānošanas darbs, pēc kura nonākam pie maršrutu tīkla, ko prezentējam Sabiedriskā transporta padomei, kas pārstāv valsti un plānošanas reģionus. Vienmēr ir diskusija, ka finansējums ir par mazu, un vienmēr jālemj, ko varam un ko nevaram atļauties. Modelēšana ir nepārtraukta, un domājam, kā to uzlabot, arī – kā labāk saskaņot autobusu un vilcienu maršrutu tīklu, kā ātri veikt izmaiņas, aizstāvēt pasažieru intereses, kad politiķi lemj par finansējumu,” stāsta J.Lapiņš.
Lai precīzāk varētu plānot, tikšot ieviesti pasažieru skaitītāji, lai zinātu, cik kur iekāpj un izkāpj. Daži pārvadātāji gan jautājot, kāpēc gan to vajag, jo viss jau tāpat zināms.
“Bija pāris testu ar skaitītājiem, un pēkšņi visiem par lielu brīnumu krietni pieauga pārdoto biļešu skaits un pieturās, kurās nebija pasažieru un kuras pārvadātāji vairs negribēja apkalpot, pēkšņi parādījās braukt gribētāji… Kontrole netraucēs. Pašvaldības jau pasažierus pieturās neskaita. Ir 1,4 miljoni reisu gadā. Vidējā biļetes cena – 1,50 eiro. Viegli izrēķināt, kādi ir zaudējumi, ja neizsniedz kaut vai tikai vienu biļeti reisā. 2025. gadā, pēc oficiālas statistikas, tika pārvadāti 20,46 miljoni pasažieru,” stāsta J.Lapiņš.
Viņš nav ideālists un saprot, ka visi pasažieri nekad nebūs apmierināti, bet jācenšas, lai lielākā daļa tomēr būtu apmierināti. Tāpat ATD mērķis ir panākt, lai pakalpojums ir tik kvalitatīvs, ka cilvēks gatavs atstāt savu automobili pie mājas un iekāpt autobusā. Tā gada laikā ar Eiropas fondu palīdzību tapšot lietotne, kuru atverot mobilajā tālrunī cilvēks saņems precīzu informāciju pēc atrašanās vietas: kādi reisi pieejami, cikos precīzi būs autobuss, jo GPS jau ir katrā autobusā. Tāpat ar lietotnes palīdzību direkcijai varēs nosūtīt ziņu vai video, ja, piemēram, šoferis slikti uzvedas.
“Latvijas Avīze” iepriekš rakstījusi, ka pašvaldībām izsūtīta ATD vēstule par iespējamo reisu slēgšanu no šī gada 1. septembra. J.Lapiņš informē, ka gada otrajā pusē Sabiedriskā transporta padomē tiks apstiprināts šīgada maršrutu tīkls mazliet samazinātā apjomā.
“No pašvaldībām nereti ir emocijas: lūk, padomju laikos bija tik un tik reisu, tāpēc jau cilvēki te vairs nedzīvo, ka autobuss neiet. Tad mēs liekam datus pretim: neredzam, ka cilvēki pārvietotos. Jo lielāks iedzīvotāju blīvums un jo vairāk tie pārvietojas, jo vienkāršāk nodrošināt sabiedrisko transportu un jo mazākas izmaksas,” piebilst J.Lapiņš.
Varbūt situācijās, kad visur nevar nodrošināt pietiekami labu autobusu satiksmi, var izlīdzēties ar mazākiem un lētākiem vieglajiem automobiļiem? J.Lapiņš saka: “Mēs šo projektu par automobili pēc pieprasījuma esam iesnieguši Satiksmes ministrijā. Vēl nav zināms par finansējumu. Kad tas būs, tad arī tiks lemts, kam šo funkciju deleģēt. Ir arī jau pilotprojekti. Direkcija to saredz tā, ka visā Latvijā izvietoti transporta līdzekļi, kurus varētu pasūtīt, piezvanot dispečeram vai ar mobilo lietotni, lai tie aizved līdz tuvākajai vietai, no kurienes kursē sabiedriskais transports. Šāda sistēma strādā, piemēram, Vācijā un Austrijā. Bet skaidrs, ka arī tas kaut ko maksās.”
Pieturas pēc pieprasījuma
Pirms gada valdība pieņēma speciālus noteikumus par pieturām pēc pieprasījuma, proti, autobusa reisa aprakstā nav paredzēta apstāšanās kādā mazākā pieturā, bet, ja cilvēks stāv pieturā un māj ar roku, autobuss apstājas.
Satiksmes ministrija toreiz skaidroja: “Latvijā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā ir aptuveni 16 500 pieturvietu, no kurām 9700 ir iekļautas kustības sarakstā, kurās pietur reģionālie autobusi. Bet ir virkne gadījumu, kad pasažieriem ir nepieciešams izkāpt vai iekāpt pieturvietās, kas nav iekļautas sarakstā.”
Tāpēc arī tika radīti speciāli noteikumi, lai šoferis drīkstētu apstāties (iespējams, daudzi cilvēcīgi šoferi jau to darīja tāpat, bez birokrātiskiem noteikumiem).
Laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas” Apes iedzīvotāja Astra Binde stāstījusi, ka Apes pusē izmanto šo pieturu “pēc pieprasījuma”. “Vēl nav bijusi tāda situācija, kad autobusa vadītājs neapstātos. Esmu lasījusi interneta vidē par dažādiem atgadījumiem, bet mūsu puses šoferi ir laipni un atsaucīgi. Ir gadījumi, kad kādu kundzīti izlaiž ceļa galā, kur pat nav pieturas. Lūk, tā ir šoferu cilvēcība, un tas ir svarīgi,” šoferus uzslavē A.Binde.
Bet kā ar cilvēku vēlmi, lai viņus izlaiž no autobusa pavisam ārpus pieturas, tā teikt, piemājas ceļa galā? J.Lapiņš komentē īsi: “Ministru kabineta noteikumi nosaka izlaišanas un iekāpšanas kārtību pieturās. Turklāt jebkura apstāšanās ietekmē autobusa grafiku.”
Tātad nekādas apstāšanās ārpus pieturām.
Arī AS “Talsu autotransports” Gulbenes dispečere Kristīne Vendlande saka: “Neļauju. Ceļu satiksmes noteikumi neatļauj. Arī Autotransporta direkcija aizliedz. Tikai pieturvietās noteikumi atļauj pasažieru uzņemšanu un izlaišanu. Šoferi aiz savas cilvēcības praksē reizēm šo nosacījumu pārkāpj. Bet tajā pašā laikā mums ir Mālmuižas reiss, kur pieturas ir ļoti tālu viena no otras un bērni stāv katrs savā ceļa iebrauktuves malā. Tur ir zemes ceļš, tur ir meži. Protams, šoferis uzņem bērnus arī ceļa malās. Un šoferis, labu gribēdams, izlaiž arī cilvēku pēc pieprasījuma, lai viņam ir tuvāk, lai nav jāiet lielais ceļa gabals. Laukos ir ļoti daudz nesaskaņotu pieturvietu. Ir lieli ceļa posmi. Pat septiņi kilometri starpā starp pieturām! Par mūsu šoferiem ir labas atsauksmes. Piemēram, reiz sieviete zvanīja un teica paldies, ka šoferis izkāpis un palīdzējis viņai līdz mājai aiznest iepirkumu tīkliņus.”
Līgumi ar pārvadātājiem
Kā zināms, Gulbenē reģionālos pasažieru pārvadājumus veic AS “Talsu autotransports”. Arī citos novados redzams, ka uzņēmums nav vietējais, par to pasažieri bieži brīnās.
Gulbenes pašvaldības sabiedriskā transporta komisijas vadītājs Ivars Kupčs sarunā ar žurnālistiem spriež, ka kopumā AS “Talsu autotransports” darbība Gulbenes pusē ir “iegājusi sliedēs”, tomēr loģika viņam šķiet dīvaina: “Es saprastu, ja AS “Talsu autotransports” izvēlētos pakalpojumu sniegt kaut kur blakus – Kuldīgā vai Saldū, kaut kur Kurzemē. Līgums ar AS “Talsu autotransports” spēkā ir desmit gadus. Šajā konkursā latiņa bija uzlikta tik augstu, ka jājautā, vai tas bija vajadzīgs. Piemēram, viens no obligātajiem kritērijiem konkursa dalībniekiem bija prasība pakalpojuma sniegšanā nodrošināt autobusus, kuru vidējais vecums desmit gadu periodā nepārsniegs četrus gadus.”
J.Lapiņš šo un līdzīgas situācijas, kad novadu apkalpo citas pilsētas uzņēmums, komentē lakoniski: “Vienlīdzīga konkurence visiem jebkur. Valsts izdarījusi pasūtījumu un piedāvā nākt un konkurēt ar labāko cenu un labāko kvalitāti.”
Par līgumiem ar pārvadātājiem J.Lapiņam gan piebilstams kas cits: “Par direkcijas valdes priekšsēdētāju kļuvu pagājušā gada maijā un līgumus saņēmu mantojumā. Tos analizējot, kā lielāko kļūdu redzu indeksācijas mehānismu: tā tika paredzēta reizi četros gados. Redzot, kāda pēdējos gados ir krīžu un karu ietekme, riktīgi karuseļi, šie līgumi tam visam netiek līdzi. Un loģiski: ja pārvadātājam ir nepietiekami apgrozāmie līdzekļi, rodas problēmas. Direkcija šobrīd rosina sarunas ar Iepirkumu uzraudzības biroju: uzskatām, ka juridiski varam pamatot, ka indeksācija nepieciešama reizi gadā, lai pārvadātājs daudz paredzamāk var pildīt līgumu. Divas lielākas lietas, kas indeksējamas: darba alga un degvielas cenas.”
Pārvadātājus uztrauc arī šopavasar krasi kāpušās degvielas cenas. J.Lapiņš saka: “Lai dzēstu pašreizējo “ugunsgrēku” degvielas tirgū, ierosinājām pārvadātājiem ātrāk izmaksāt avansus, tas jau notiek.”
Biļešu cenas šogad nepaaugstinās
Reģionālajā sabiedriskajā transportā biļešu cenas tika paaugstinātas no šā gada 15. janvāra. Vilcienu pārvadājumos tarifs pieauga vidēji par 6,6 procentiem, bet autobusu pārvadājumos – par aptuveni 7,5 procentiem. Piemēram, autobusa biļete maršrutā Kombuļi–Kazanova palielinājās par 20 centiem – no 70 līdz 90 centiem vai, piemēram, autobusa biļete maršrutā Rīga–Rēzekne – no 11,70 līdz 11,90 eiro. Šogad palielinājums netiek plānots. Tarifi tiek pārskatīti regulāri ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā uzkrāto inflācijas līmeni un vidējās darba samaksas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.
Aptauja Dzirkstele.lv
Reģionālo autobusu satiksme
● Šobrīd reģionālajos maršrutos viens kilometrs sabiedriskā autobusa pārvadājumu valstij izmaksā 1,37–1,82 eiro.
● No valsts budžeta pārskaitītās dotācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes autobusu maršrutos 2024. gadā (tajā skaitā par iepriekšējo periodu saistībām) ir 64 009 955 eiro, 2025. gadā (tajā skaitā par iepriekšējo periodu saistībām) – 56 437 619 eiro.
● Pēc ATD datiem reģionālo autobusu šoferi šobrīd saņemot 8–12 eiro stundā, pēdējos iepirkumos visi pārvadātāji solījuši 12 eiro stundā.
● Neizpildītie reisi. 2025. gadā netika izpildīti 2040 reisi, kas no 1,4 miljoniem reisu ir ļoti maz – 0,14 procenti. 2025. gadā galvenie reisu neizpildes iemesli bija tehniskie iemesli, slikti ceļa apstākļi, kā arī vadītāju trūkums. Savukārt 2026. gada sākumā neizpildes iemesli bija slikti ceļa apstākļi, autobusa vadītāju trūkums, kā arī tehniskie iemesli.
Pieturas, kur neviens neizkāpa
● Autotransporta direkcija apkopo statistiku par to, cik pasažieru izkāpuši un iekāpuši pilnīgi visās reģionālo autobusu pieturvietās. 2025. gada dati liecina, ka pavisam iekāpuši 19 025 474, bet izkāpuši 19 023 130 pasažieru. Kopā – 38 048 604 pasažieru. Oficiālo pieturvietu ir ļoti daudz – vairāki tūkstoši. Tabulā apkopojumā “Latvijas Avīze” atlasīja tieši autoostās iekāpušo un izkāpušo pasažieru skaitu, kur tas 2025. gadā kopā bijis lielāks par simts tūkstošiem.
● ATD statistikā “Pasažieru plūsmas reģionālo autobusu maršrutu pieturvietās” tāpat redzamas pieturvietas, kur gada laikā nav iekāpis vai izkāpis neviens pasažieris. Tādu pavisam ir 39, lūk, daži no šo pieturu nosaukumiem: “Zibšņi”, “Purvabērzi”, “Skrūskopi”, “Runcene”, “Tilikas”, ”Kaiči”, ”Dupeni”.
● Tādu pieturvietu, kur gada laikā izkāpis vai iekāpis tikai viens pasažieris, ir 29. Piemēram, pietura “Valgales skola”, “Spīdolas”, “Ščedrati”, “Riesti”, “Mežaraupi”, “Mariņmuiža”, “Lejpurnieki”, “Kļukuški”, “Sveiļi”, “Suhorukova”, “Skušķi”, “Lāčudārzs”, “Cūkezers”.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
