“Dzirkstele” noskaidro: neviens nevar ietekmēt cilvēku brīvo izvēli, taču ir jāapzinās iespējamie riski
Kāda gulbeniete sociālajos tīklos ir paziņojusi savu nodomu doties dzīvot un strādāt Baltkrievijā. Turklāt viņa publiski izteikusi aicinājumu atsaukties līdzi braukt gribētājus. Ir arī saziņai norādījusi sava tālruņa numuru.
Sazvanoties ar šo sievieti, kura ir vecumā 50+, viņa “Dzirkstelei” apstiprināja sava nodoma nopietnību, kā arī lika saprast – viņu nebaida tas, vai Baltkrievijā varēs turpināt saņemt Latvijā piešķirto 2. grupas invaliditātes pensiju.
Paziņojumu ievērojis Valsts drošības dienests
Sociālajos tīkos publiskotajam sievietes ierakstam, kurā viņa aicinājusi pieteikties līdzbraucējus no Latvijas, lai kopā pārceltos uz dzīvi Baltkrievijā, ir uzmanību pievērsis Valsts drošības dienests (VDD). Šādu apstiprinājumu no dienesta saņēma “Dzirkstele”. Dienesta vēstulē “Dzirkstelei” teikts: “Dienests jau vairākkārt ir brīdinājis sabiedrību par augstajiem vervēšanas, provokāciju un izlūkošanas riskiem, apmeklējot Baltkrieviju. VDD ir konstatējis, ka Baltkrievijas specdienesti agresīvi izmanto iespēju izjautāt un vervēt ārvalstniekus savā teritorijā, kur tie bauda plašu rīcības brīvību. Specdienestu darbinieki savā teritorijā nevilcināsies izmantot agresīvas un prettiesiskas metodes, lai piespiestu ar tiem sadarboties.”
VDD arī norāda, ka Latvijas valsts institūciju iespējas palīdzēt Baltkrievijā grūtībās nonākušiem Latvijas valstspiederīgajiem ir ierobežotas.
Savukārt savu paziņojumu publiskojusī sieviete “Dzirkstelei” pauda – esot noskaņota strādāt Baltkrievijā un mēģināt nokārtot invalīdes pensijas saņemšanu tajā valstī. Un viņai arī esot uz vietas cilvēki, kuri palīdzēšot. Esot tikai pirms tam jāsakrāj nauda. Gatavojoties arī braukt uz Baltkrievijas vēstniecību Latvijā. Sieviete, šķiet, nezina, ka Baltkrievijas vēstniecība Rīgā jau vairākus gadus ir slēgta. Baltkrievijas ģenerālkonsulāts atrodas Daugavpilī. Tiem, kuri vēlas noskaidrot ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus Baltkrievijā, ir jāinteresējas ģenerālkonsulātā.
“Personai, kura vēlas pārcelties dzīvot uz Baltkrieviju, pirms aizbraukšanas ir jāinformē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Aģentūra apturēs pensijas izmaksu. Savukārt, pārceļoties uz Baltkrieviju, personai ir jādodas uz Baltkrievijas kompetento institūciju un jāaizpilda pieprasījums Latvijas invaliditātes pensijas izmaksas turpināšanai. Kad aģentūra no Baltkrievijas kompetentās institūcijas saņems minēto pieprasījumu, Latvijas invaliditātes pensijas izmaksa tiks atjaunota un veikta ar Baltkrievijas kompetentās institūcijas starpniecību vienu reizi ceturksnī,” “Dzirkstelei” pastāstīja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Santa Pēkale.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija savā interneta vietnē skaidro – Latvijas bankas pārskaitījumus uz Baltkrieviju neveic un Latvijā izsniegtas maksājumu kartes šajā valstī nedarbojas.
Sieviete uzskata – būšot labāk dzīvot tur
“Lai cik grūti būs, bet es to darīšu. Galvenais ir tur dabūt pierakstu. Pārējo pēc tam var nokārtot pakāpeniski. Tur (uz Baltkrieviju – red.) daudzi ir aizbraukuši un strādā. Nevajag mani mācīt, es pati sapratīšu,” viņa sacīja.
Sieviete atklāja savas domas par to, ka, viņasprāt, karadarbības gadījumā no visām Baltijas valstīm “pirmā Latvija kritīs”. Izjautāta par to, kur smēlusies šādas idejas, viņa nebija atklāta. Vien bilda: “Domājat, ka es neko nesaprotu un neko neredzu, kas te notiek?”
Minētā sieviete ir aktīva sociālo tīklu lietotāja. Visticamāk, pārliecību par nepieciešamību pamest Latviju un doties agresorvalstu virzienā viņa ir guvusi vietnē “TikTok”. Tur ir izvērsta informatīva kampaņa ar detalizētu skaidrojumu par to, kāpēc ir jādodas no Latvijas uz Baltkrieviju un kā to var izdarīt.
Tā kā šī sieviete ir arī novada sociālā dienesta kliente, “Dzirkstele” sazinājās ar tā vadītāju Jāni Antaņeviču. Viņš par situāciju uzzināja no laikraksta. Teica – līdz šim dienests nav saskāries ar savu klientu šādiem paziņojumiem. Darbiniekiem dienestā sieviete neesot stāstījusi par nodomu doties dzīvot un strādāt Baltkrievijā. Uz jautājumu, vai viņa darbinieki mēģinās runāt ar sievieti par šo tēmu un skaidros iespējamos riskus, J.Antaņevičs atbildēja: “Vai cilvēkam var liegt darīt?”
Kurš Baltkrievijā palīdzēs Latvijas invalīdei?
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Madara Puķe laikrakstam pauda: “Šis jautājums – robežas šķērsošana vai pārvākšanās uz dzīvi citā valstī – nav pārvaldes kompetencē. Vienlaikus atgādinām, ka gan Valsts drošības dienests, gan Ārlietu ministrija regulāri informē un rekomendē izvairīties no Baltkrievijas apmeklējuma.”
Latvijas vēstniecības Minskā darbība ir pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi vēstniecībā Minskā netiek nodrošināti. Latvijas valstspiederīgajiem Baltkrievijā domāts Vitebskas konsulāts, kur klientus pieņem pēc iepriekšēja pieraksta elektroniskajā pierakstu sistēmā. Par konsulāta sniegtajiem pakalpojumiem iespējams norēķināties tikai ar starptautiskajām bankas maksājumu kartēm “VISA”, “VISA Electron”, “MasterCard”, “Maestro” – liecina konsulāta publiskotā informācija.
Lai arī Latvijas valstspiederīgajiem ieceļošana Baltkrievijā pa sauszemi bez vīzas ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, Latvijas Ārlietu ministrija savā interneta vietnē pauž: “Ņemot vērā Baltkrievijas teritorijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamiem drošības riskiem un šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, stingri aicinām neceļot uz Baltkrieviju un Baltkrievijā esošos Latvijas valstspiederīgos pamest valsti.”
Pāternieku robežkontroles punktu drīkst šķērsot tikai ar automašīnām vai sabiedrisko transportu, bet ir aizliegts šķērsot ar kājām vai ar velosipēdu, norādījusi Latvijas Ārlietu ministrija.
