Kurš gan neatceras savus tīņa gadus! Traki un everģēlību pilni. Vairāk vai mazāk, bet tomēr… Ne visiem, bet tomēr… Spurainais, asais, īpašais vecums. Visapkārt spēcīgi izaicinājumi un arī vilinājumi. Laiks, kurš jāpārdzīvo un jāpiedzīvo visiem! Daudziem vecākiem tas ir izaicinājuma pilns laiks, jo tīnis bieži vien ar vārdiem, uzvedību, rīcību izaicina sevi un arī vecākus. Kurš gan nav dzirdējis teicienu – mazi bērni spiež klēpi, lieli – sirdi. Divu dažādu paaudžu viedokļi atšķiras. Divas dažādas pasaules uztveres, turklāt vēl krasas, saduras. Ir pārliecība, ka vecāki pilnīgi neko nesaprot no dzīves. Bērnu neapdomīga rīcība reizēm mammu un tēti var novest līdz pamatīgām galvas un sirdssāpēm, un kur nu vēl sirmie mati! Varbūt kādam šis notikums, kuru uzticēja kāda sieviete “Dzirkstelei” pavisam nesen, kļūs par mācību citiem vai vismaz liks aizdomāties. Sieviete neslēpa savu bezspēcību un asaru pilnās acis – pašas bērns, kuram pašlaik trakie tīņa gadi rit pašā karstumā, uzrakstījis iesniegumu attiecīgai iestādei par to, ka mamma uzšāvusi pa gurnu ar siksnu. Kāpēc? Jo visa nakts tika pavadīta, tusējot pie drauga, kurš arī “gudri” pamācījis, ka par šādu mammas rīcību vajadzētu rīkoties tieši tā – uzrakstīt iesniegumu. Kāda patiesībā ir atmosfēra un īsta realitāte ģimenē, savstarpējās attiecībās, kas to lai zina, bet rezultātā bērni uz laiku vairs neatrodas ģimenē, bet mamma, lai arī dusmu karstumā paķērusi siksnu, ir izmisumā…
