Sarmīte Locāne, Litenes pamatskolas direktore
Ir mainījusies pasaule. Var būt, ka tajā ir daudz vairāk nežēlības nekā agrāk. Negribu teikt, ka mūsu skolā skolēni būtu kļuvuši nežēlīgāki. Bērni ir bērni. Viņi vienmēr zināmā mērā kaut kādā situācijā vai kāda iemesla dēļ rīkojas nežēlīgi. Ja viņi atrod iemeslu pazoboties par otru, pakaitināt otru, tad tas tiek darīts, bet tā ir bijis visos laikos. Mēs šajā pasaulē mēģinām nežēlīgi izturēties cits pret citu. Domāju, ka filmas, arī multiplikācijas filmas, ko bērni skatās, ir nežēlīgas. Visi transformeri un citi briesmīgie tēli. Es tās neskatos un neļautu skatīties arī bērniem. Man pret tām ir iebildumi. Tajās tikai šauj, spridzina, sit cits citu. Acīmredzot, no redzētā gūstot kaut kādu pieredzi, ir arī šī nežēlība. Arī spēles, ko skolēni spēlē internetā, ne visas ir mierīgas un bez nežēlības. Tajā pašā laikā šodien skolēni daudz mazāk lasa grāmatas. Lielākais vairums skolēnu tomēr izvēlas daudz labāk sēdēt pie datora. Ja nebūtu šīs filmas un spēles, kas kultivē šo nežēlību, pasaule būtu citādāka. Skolā jau mēs runājam par to, ka nevajag otram darīt to, ko negribi, lai dara tev.
Svetlana Ziepniece, Tirzas pamatskolas direktore
Šodien nežēlību veicina tas, ka skolēniem ir pieejama dažāda veida informācijas avoti, kādi nebija kādreiz, tas, ka viņi bieži vien neprot novērtēt visu, ko viņi redz interneta vietnēs un arī spēlēs. Skolēniem trūkst pieredzes, lai izvērtētu labo un slikto. Ar bērniem ir ļoti daudz jārunā ģimenēs, protams, arī skolā, lai viņi mācītos atšķirt labo un ļauno. Bieži vien bērni pārprasti novērtē rīcību, kura ir agresīva, uzskatot to par vīrišķīgu, liekot vienādības zīmi starp agresīvs – vīrišķīgs, nevis vīrišķīgs – pozitīvs. Vai šodien nežēlības ir vairāk, nekā bija kādreiz, man nav viedokļa. Tas, ka bērni šodien ir atklātāki un dara dažādas lietas, ir taisnība. Agrāk viņi vairāk slēpās no skolotāja, jo nedrīkstēja runāt, nedrīkstēja parādīt savu rīcību, tāpēc pieaugušie vienkārši daudz ko neredzēja un nezināja. Šodien mēs to redzam, jo viss notiek acu priekšā un kļūst publiski pieejams sociālajos tīklos.
Miķelis Kučinskis, Rankas arodvidusskolas direktors
Par mūsu arodvidusskolu to nevaru teikt, jo mums nav tādu starpgadījumu, kad audzēkņi pazemotu cits citu vai ņirgātos cits par citu. Tam var ticēt un var neticēt! Pie mums ir stingra kārtība. Visi audzēkņi to zina. Ja tomēr atrodas kāds, kurš uzdrošinās otru pazemot, viņš faktiski tiek izslēgts no skolas. Vecāko kursu audzēkņi zina, ka pirmkursniekus nedrīkst aizskart nekādā gadījumā, tāpēc nepastāv nekāda tā sauktā ģedovščina. To, ka mūsu skolā ir stingra disciplīna, apliecinās katrs pedagogs. Televīzija un radio stāsta par gadījumiem, kad skolēni nežēlīgi izturas cits pret citu. Manuprāt, te daudz kas ir atkarīgs no konkrētās skolas vadības attieksmes pret šādiem gadījumiem. Bieži vien daudz kas tiek noklusēts, lai tikai neciestu skolas prestižs. Šādi gadījumi prestiža dēļ ir nevis jāpiesedz, bet „jānogriež pašā saknē”. Mūsu skolā mācās audzēkņi no dažādām mācību iestādēm. Ne visi ir paši izcilākie. Daudzi nāk no nelabvēlīgajām ģimenēm, nepilnām ģimenēm, no bērnunamiem. Visi iejūtas skolā un ātri pierod pie kārtības. Varu teikt, ka mums ir draudzīgs skolas kolektīvs.
