Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs vairākkārt pārliecinājies, ka ministriju darbinieki Rīgā ne vienmēr zina, kas notiek pašvaldībās un pilsētās, tāpēc arī līdzekļu sadale ir nepārdomāta.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs vairākkārt pārliecinājies, ka ministriju darbinieki Rīgā ne vienmēr zina, kas notiek pašvaldībās un pilsētās, tāpēc arī līdzekļu sadale ir nepārdomāta. “Līdz laukiem šī nauda nonāk vismazāk. Lai tā nenotiktu, šie jautājumi ir risināmi politiski,” uzskata N.Stepanovs.
Domes priekšsēdētājs pauž satraukumu par pašvaldību un valsts iestāžu reģionalizāciju. “Ja arī turpmāk būs tā, kā šobrīd, ka Gulbenē veidojas kaut kādas valsts institūcijas kaut kas Madonā, kaut kas Valmierā – un ja pēc tam viss būs jāsaliek kopā, vajadzēs atkal kaut ko izmainīt, bet līdzekļu nebūs. Atkal mēs strīdēsimies, kur ņemt līdzekļus,” saka N.Stepanovs. Runājot par otrā līmeņa pašvaldībām, N.Stepanovs izsaka subjektīvu viedokli. “Ja esmu pareizi informēts, tad Eiropas hartā otro līmeni būs grūti sameklēt, kaut gan arī tur ir atšķirīga pieeja daudziem jautājumiem. Mums šodien jārod atbilde uz jautājumu, kādu ceļu pašvaldībām iet – vēlētu vai turpināt to, pa kuru ejam šodien. Es teiktu, ka pareizākais būtu demokrātiskais vēlētais ceļš, bet jārēķinās, ka ir vēl arī skaitliski nelielās pašvaldības, kur šī demokrātija dos maz labuma,” saka N. Stepanovs.
Vērtējot pašvaldību reformu, domes priekšsēdētājs ieteica maksimāli atturēties no naudas dalīšanas pašvaldību starpā. “Dalot naudu, mēs nonākam savstarpējās pretrunās. Vajadzētu saglabāt visu to, kas ir saistīts ar stratēģisko plānošanu un koordināciju, nevis, piemēram, naudu dalīt uz vienu skolēnu. Tas pašvaldību darbā traucē,” saka N.Stepanovs.
Domes priekšsēdētājs izsaka viedokli arī par reģionu izveidi. “Pieci plus viens, četri plus deviņi plus viens, manuprāt, jau šodien ir skaidrs, kā būs. Bet pirms konkrētā modeļa apstiprināšanas Saeimā, lai gulbenieši, iekļaujoties Vidzemes reģionā, zinātu, kas labs viņus tajā gaida – vai pie mums būs reģionālā Valsts ieņēmumu dienesta pārvalde vai vēl kas cits. Mēs – visas pašvaldības Gulbenē, Alūksnē, Madonā – baidāmies no tā, ka viss atradīsies Valmierā,” atzīst N.Stepanovs. Viņš uzskata, ka, salaužot pašvaldību psiholoģisko barjeru, no tā cietīs valsts ekonomika.
Vērtējot trīs variantus, kas pašvaldībām piedāvāti saistībā ar Nacionālās reģionālās attīstības padomes izveidi, N.Stepanovs domā, ka no tiem varētu izveidot vienu labu. “Varam veidot arī dažādas aģentūras, bet, ja tām atvēlēs līdzekļus un piešķirs noteiktas funkcijas, tad sākotnējā iecere būs sagrauta. Piešķirot aģentūrām tiesības, jābūt uzmanīgiem,” saka domes priekšsēdētājs.