Bijušajām bibliotēku darbiniecēm tikšanās ir kā svētki
Šogad Gulbenes novada bibliotēka pievēršas bibliotēku vēstures izpētei, tāpēc, lai atsauktu atmiņā to, kā bibliotekāres strādāja sešdesmitajos, septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, šonedēļ Bibliotēku nedēļas laikā uz tikšanos novada bibliotēkā bija uzaicinātas astoņas kādreizējās bibliotekāres, kuras bauda pelnīto atpūtu. Ciemos bija atbraukusi arī kādreizējā Gulbenes bibliotēkas direktore Laima Lupiķe no Madonas.
Uzskatāmā aģitācija
Anastasija Graudiņa, kura savulaik strādāja Stradu pagasta bibliotēkā, labus vārdus veltīja savai bijušajai priekšniecei L. Lupiķei, raksturojot viņu ka cilvēku, kam piemīt lielisks organizatora un vadītāja talants. “Man ļoti patika, ka tolaik, līdzīgi, kā tas notiek šodien, uz bibliotēku tika aicināti interesanti cilvēki. Pie mums ciemojās dziedātāja Inese Galante, dzejnieks Imants Ziedonis. Tie bija bezgala skaisti pasākumi. Mūsu darba gadi bija ļoti skaisti. Protams, neiztikām arī bez strīdiem un asarām,’’ saka A.Graudiņa. Viņa atsauca atmiņā tos padomju gadus, kad bibliotekāram nācies izturēt dažādas kontroles. ‘’ No kolēģes Marijas Dingas, kura tolaik vadīja Tirzas pagasta bibliotēku, biju iemācījusies vienu bausli: ja tu strādā, tad strādā kārtīgi,’’ stāsta A.Graudiņa.
Bibliotekāriem tolaik ticis uzdots veidot arī uzskatāmo aģitāciju. Ar to saistās pat kuriozi atgadījumi. “Atceros, ka uz planšetes biju sarindojusi deputātu un pirmrindnieku fotogrāfijas, bet izrādījās, ka trūkst viena deputāta fotogrāfijas. Alberts Joņins no Gulbenes jau bija ceļā uz bibliotēku, lai novērtētu uzskatāmās aģitācijas materiālus. Nesapratu, ko iesākt. Galda atvilktnē atradu sava vīra fotogrāfiju un to pielīmēju iztrūkstošās fotogrāfijas vietā. Vīra bilde, bet paraksts cits. A.Joņins skatījās, skatījās, tad atzina, ka viss kārtībā. Tikai vienu viņš neesot sapratis, kāpēc deputāts Sebris ļoti līdzīgs Graudiņam. Apliecināju, ka viņi ir ļoti līdzīgi,’’ smejas A.Graudiņa.
Skaitījušas lopus
Bibliotēku darbiniekiem nācies iesaistīties pat govju, aitu un cūku skaitīšanā. Kļūdīties nedrīkstējis.
L.Lupiķe atceras, ka viņai iedots zirga pajūgs, lai varētu apbraukāt sētas Ozolkalna un Beļavas pusē. ‘’Tā bija laba iespēja paviesoties katrā mājā, redzēt, kā cilvēki dzīvo. Tagad tādas iespējas bibliotekāriem nav. Bija jāiet kūtī un jāpārliecinās, vai tiešām ir tikai viena govs. Ja atklājās, ka bija divas govis, tolaik tas tika uzskatīts gandrīz par noziegumu,’’ stāsta L.Lupiķe. Austra Brūvere piebalso, ka kūtī nedrīkstējis būt arī vairāk aitu, nekā atļauts. “Atceros, ka vienā kūtī konstatēju divas aitas. Saimniece steigusi brīnīties, ka divas aitas būšot pa nakti piedzimušas.
Nabadzības dēļ
Viešņas atcerējās, ka savulaik septiņdesmito gadu beigās bijušas grūtības iegādāties inventāru bibliotēkas vajadzībām. Nācies likt lietā pat mānīšanos. A.Brūvere atceras, kā atpūtas krēsla iegādes vietā dokumentos norādīts, ka tiek pirkts rakstāmgalds. Izmantojot dažādus ceļus, bibliotēkām pirkti paklāji. Lai dažādotu bibliotēku kopskatu, bibliotekāres pašas ķērušās pie aizkaru auduma batikošanas. “Aizkarus batikoju divu iemeslu dēļ – aiz tā laika nabadzības un interesantuma pēc,’’ pamato L.Lupiķe. M.Dinga no Tirzas atminas, kā pati ar naglām labojusi krēslus, kā rūpējusies par novadnieka Misiņa dzimtajām “Krācēm’’. Bibliotekāres atzina, ka daudz palīdzējuši kolhozi.
Viešņas neiztika bez izbrīnas pilniem komentāriem aplūkojot senas fotogrāfijas un mēģinot cita citu tajās atpazīt. Jautrību radīja dažādi stāsti, saistīti ar bibliotēkas apmeklētājiem. ‘’Bija apmeklētājs, kurš nekādi nevarēja ielāgot, ka dzejniece Kornēlija Apškrūma, nav Kornēlija Apakškrūma. Bieži radās jauni vārdi,’’ stāsta A.Brūvere.
Visas tikšanās dalībnieces atzina, ka esot pelnītā atpūtā dienai stundu kļuvis par maz. Esot mazbērni un mazmazbērni jāpieskata, daudz darāmā arī dārzā, kur tad vēl gādāšana par vistām, zosīm, pīlēm, rukšiem, kultūras pasākumu apmeklēšana un vēl daudzas citas nodarbes. Tomēr vienu gan bijušās bibliotēkas darbinieces vēlas no visas sirds: kaut šodienas bērni un jaunieši tik pārlieku daudz nesēdētu pie datora, bet vairāk lasītu grāmatas. “Es jau saprotu, ka laiks mainās. Viss iet uz priekšu un attīstās,’’ piekrītoši piebilst I.Livkiša.
Bibliotēku nedēļas laikā
◆ Šodien Pasaules Grāmatu diena. Katru piekto bibliotekas abonementa apmeklētāju gaida pārsteigums – roze un grāmata. Pulksten 16.00 bērnu bibliotēkā “Pieņemšana pie Misiņa”. Labāko lasītāju, lasītāju ģimeņu godināšana. Pulksten 17. 00 – Gulbenes novada bibliotēkas ‘’Draugu vakars’’. Pulksten 18.00 viesojas rakstniece Dace Judina un komponists Arturs Nīmanis.
◆ 24.aprīlī pulksten 14.00 Gulbenes novada bibliotēkā tikšanās ar literatūrzinātnieci Ausmu Cimdiņu. Pulksten 17.00 bibliotēkā ‘’Praktiski padomi neatkarīgam ceļotājam’’. Viesos Kaspars Ulsts, bloga adventures.lv autors.
◆ 25.aprīlī pulksten 16.00 Gulbenes novada bibliotēkā Ulda Sedlenieka Alūksnes tautas teātra „Slieksnis” izrāde „Bibliotēkas stāstiņi”.
