Tehniskā universitāte šogad veikusi pētījumu,ka tikai desmit procentos Rīgas dzīvokļu ūdensskaitītāji pierīkoti pareizi, jo daudzdzīvokļu nami neesot domāti individuālo ūdensskaitītāju uzstādīšanai.
Tehniskā universitāte šogad veikusi pētījumu,ka tikai desmit procentos Rīgas dzīvokļu ūdensskaitītāji pierīkoti pareizi, jo daudzdzīvokļu nami neesot domāti individuālo ūdensskaitītāju uzstādīšanai – esot par mazu cauruļu attālums no sienas. Tāpēc skaitītāji radot zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan namu apsaimniekotājiem un ūdens piegādātājiem. “Ūdensskaitītājiem ir norāde, kādā veidā – horizontāli vai vertikāli – tie jāpierīko,” skaidro uzņēmuma “Alba” direktors Romāns Adamovičs.
Ūdensvadi nolietojas
Direktors ir pārliecināts, ka ūdensskaitītāji Gulbenes namu dzīvokļos ir pierīkoti tehniski pareizi. “Kļūdas varēja būt sākumā, un iedzīvotāji tos pielika paši,” domā R.Adamovičs. Tad pilsētas dome vēl nebija noteikusi savu kārtību. R.Adamovičs atzīst, ka daudzviet pierīkot ūdensskaitītājus esot problema, jo dzīvokļos ir nolietojušies iekšējie ūdensvadi.
Jānorēķinās precīzi
Uzņēmuma direktors uzskata, ka problēma ir tā, ka norēķināšanās par patērēto ūdeni nav precīza. “Ja mājai ir uzlikts viens skaitītājs, tad reālo situāciju analizē pēc to skaitītāju rādījumiem, kas ir dzīvokļos. Diemžēl rodas starpība starp dzīvokļos patērētā ūdens kopsummu un kopējo mājā izlietotā ūdens daudzumu,” saka R.Adamovičs. Lai šo situāciju labotu, turpmāk “Alba” slēgs līgumu ar mājas apsaimniekotāju par kopējā skaitītāja apsaimniekošanu, jo patērētā ūdens daudzuma starpību var radīt iekšējo tīklu nesakārtotība un noplūde, tāpēc nevar vainot iedzīvotājus. Starpību sedz ūdens piegādes uzņēmums, kam tas nav ekonomiski izdevīgi. Pareizi būtu, ja starpību segtu mājas apsaimniekotājs. “Iedzīvotāji no tā ciest nedrīkst,” saka R.Adamovičs.
“Esam par ūdensskaitītāju uzlikšanu tajos dzīvokļos, kur to nav, lai likvidētu domstarpības. Tagad iedzīvotāji par ūdens patēriņu maksā atbilstoši skaitītāja rādījumiem,” stāsta R.Adamovičs. Viņš atzīst, ka tomēr ir iedzīvotāji, kas maksā par trīs reizes mazāku izlietotā ūdens daudzumu nekā rāda skaitītājs. To iespējams konstatēt pārbaudēs.
Atbild saimnieks
“Ir dzīvokļi, kur nav maksāts par 200 un pat 300 kubikmetriem izlietotā ūdens. Pārbaudes iespējams veikt pusgadā reizi. Lai palielinātu kontrolieru skaitu, ir vajadzīga papildu nauda,” saka R.Adamovičs. Par skaitītāju atbild dzīvokļa saimnieks. Direktors domā, ka ir iespējams atteikties no ūdensskaitītājiem dzīvokļos, bet ne no kopējā skaitītāja mājā.
Pārlieku taupa
R.Adamovičs atzīst, ka veidojas absurda situācija, jo iedzīvotāji pārlieku taupa ūdeni. “Mājas pagrabā plūst kanalizācija. Iedzīvotāji vaino tos, kas gādā ūdeni. Jāatceras, ka ir ūdensvads un ir kanalizācija. Tad, kad speciālisti ierodas novērst vainu, viņi secina, ka ir aizsērējis konkrētās mājas kanalizācijas ūdeņu izvadošais vads. Vainīga ir iedzīvotāju pārliekā taupība, kas tualetes poda un kanalizācijas sistēmas skalošanai cenšas izlietot iespējami mazāku ūdens daudzumu,” stāsta R.Adamovičs.
Ir vairāki skaitītāji
Ir dzīvojamās ēkas, kurās nepieciešami vairāki ūdensskaitītāji, bet Gulbenē lielākā daļa daudzdzīvokļu māju būvētas tā, ka te pietiek ar siltā un aukstā ūdens skaitītāju. “Pilsētā dažos Rīgas ielas namos un Nākotnes ielas mājās ir četri skaitītāji, lai gan varētu izveidot nelielu starpvadu un pietiktu ar diviem skaitītājiem.
Gulbenes pilsētas dome ir noteikusi, ka siltā ūdens padevi dzīvoklim nevar pieslēgt, ja nav skaitītāja. “Mēs varam pierādīt, ka tur, kur tā nav, ūdens plūst straumēm, bet, salīdzinot skaitītāju rādījumus, starpība ir šokējoša. Piemēram, 60 dzīvokļu mājā, kur nav skaitītāju, piecu dzīvokļu iemītnieki patērē ievērojami vairāk ūdens nekā pārējos dzīvokļos kopā,” saka R.Adamovičs.
