Sarmīte Krišāne, dzīvo Tirzā
Manas cerības nav piepildījušās. Raimonds Vējonis nebija tas, par kuru tiku domājusi kā par Valsts prezidenta labāko kandidatūru. Nebija viņš tas, ko gaidīju. Es šajā amatā redzēju Egilu Levitu. Taču R.Vējonis ir gaišs cilvēks. Bet vai viņš ir tas, kuram ir jābūt valsts priekšgalā? Tas ir cits jautājums.
Ja jau par viņu nobalsoja… Tad jau redzēs, kā viņam ies. Domāju, ka sliktāk jau nebūs.
Ir grūti spriest par notikušo, jo politika – tā ir ļoti netīra spēle. Ko politiķi grib, to viņi arī dabū cauri, ja viņi tā ir izlēmuši. Tas jau sen bija zināms, ka R.Vējonis būs prezidents, tikai vajadzēja izspēlēt teātri. Vajadzēja Saeimā atklātu balsojumu, lai sabiedrība zina, kas ir kas. Nesaprotu, kāpēc bija vajadzīgs aizklāts balsojums.
Zinaīda Borodkina, dzīvo Gulbenēe
Es biju domājusi par Egilu Levitu kā piemērotāko kandidatūru uz Valsts prezidenta amatu. Viņš no visiem pretendentiem bija ja ne pats gudrākais, tad vispusīgākais. Cerēsim, ka Raimonds Vējonis strādās. Lai viņam veicas! Par priekšgājēju Andri Bērziņu švakāks nebūs noteikti! Vienmēr jau jācer, ka katrs nākamais nāks ar jaunām vēsmām, domām, kas nāks mums visiem par labu. Vispār man negribas noniecināt nevienu mūsu Valsts prezidentu. Katrs cenšas strādāt, bet bieži vien darbā traucē dažādi apstākļi. Jādomā, ka lauksaimniekiem nāks par labu tas, ka valsts priekšgalā tagad būs tieši R.Vējonis – tāds zemes cilvēks. Varbūt tieši tādu mums vajag. Vienmēr taču sakām, ka Latvija vēsturiski ir bijusi agrāra un nekad mums tik labi nav klājies kā Kārļa Ulmaņa prezidentūras laikā. Mani vecvecāki, kas bija piedzīvojuši tos laikus, vienmēr ar lielu cieņu pieminēja K.Ulmani un stāstīja, ka tolaik visiem bija jāstrādā, no gaisa nekas nekrita. Taču tolaik ar panākumiem Latvija eksportēja savu produkciju. Arī tagad eksportē. Taču tagad ir cits laiks. Mēs esam Eiropas Savienībā, kur ir savi noteikumi. Jāstrādā mums visiem un katram! Bez darba nekad nekas nav nācis un nenāks.
Raitis Dziedātājs, dzīvo Rīgā un Gulbenē
Protams, viņš nebija tas, par kuru es turēju īkšķi. Drusciņ esmu sašutis. Kārtējo reizi pierādījās, ka pie mums Valsts prezidentu ievēl mistiskā veidā un aiz borta paliek ļoti spēcīgas personības. Egīls Levits kā Valsts prezidents būtu izglītotāks un stipri vērtīgāks. Taču tika ielikta cita figūra, kuru varēs bīdīt un bakstīt, kā vajag. Ja E.Levits kļūtu par prezidentu, tad gan dabūtu trūkties mūsu valsts politiskā elite. Tieši tāpēc jau mums tagad būs Raimonds Vējonis, nevis E.Levits. Mūsu valdībai nevajag spēcīgu prezidentu, jo tad būs ziepes! Grūti pateikt, kas tagad būs tālāk. Pagaidām ir tā, kā ir. Skatījos televīzijā raidījumu par to, kā Saeimā vēlēja Valsts prezidentu. Pavēroju deputātu uzvedību. Zirgojās viņi. Nepatīk man tā attieksme. Piepūtušies un domā, ka viņi tur, Saeimā, būs mūžīgi. Ļoti nenopietna uzvedība. Es nedomāju, ka mums vajadzētu uzticēt tā saucamajiem 100 gudrajiem Valsts prezidenta ievēlēšanu. Vajadzēja tomēr būt tautas vēlētam prezidentam. Tad noteikti šoreiz par tādu kļūtu E.Levits. Bet mums, tautai, to negrib ļaut, jo baidās, ka ievēlēsim nepareizo cilvēku un tad politiķi dabūs pa biksēm. Taču… patiesībā prezidents mūsu parlamentārajā valstī maz ko nosaka. Var apturēt kādu likumprojektu, vēl tur kaut ko. Un, protams, var atlaist parlamentu.
