Veselības ministrs Guntis Belēvičs rosinājis skolēnu vasaras brīvlaiku saīsināt par divām nedēļām, tādējādi rodot iespēju ieviest ne tikai veselības mācību, bet arī papildu fiziskās nodarbības skolās. Šī ierosme gan pagaidām nav guvusi atsaucību. 37 procenti Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā atbalstījuši šo ideju saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku par divām nedēļām, lai mācību programmā varētu ieviest veselības mācību un papildu fiziskās nodarbības, tikmēr 58 procenti šo ideju neatbalsta, bet 5 procentiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Jānis Lapsa, skolotājs
Es domāju, ka, pagarinot mācību gadu vēl par divām nedēļām, skolēni īpaši nespēs koncentrēties un mācīties, jo pavasaris dara savu. Tiklīdz mācību laiks iet uz pavasara pusi, vairs nav nekādas nopietnības, pat izlaiduma klasēs, zinot, ka tuvojas pārbaudījumi, nav iespējams noturēt uzmanību. Es domāju, ka šādā gadījumā skolēnus būtu ļoti grūti savākt. Diezin vai risinājums būtu uzsākt mācības augusta beigās, jo jauniešiem gribas izskrieties un izbaudīt brīvlaiku, viņi jau tā nogurst pa ziemu. Ja runā par fiziskajām aktivitātēm, par izpratnes veidošanu par savu veselību, veselīgu uzturu, bērniem īpašas intereses par to nav, var runāt, cik tik vien gribi. Ne jau velti skolā netirgo neveselīgo pārtiku, bet viņi tik un tā jebkurā brīdī aizskrien uz veikalu, sapērk kolas un čipsus un viss notiek tāpat, kā ierasts. Bet, kad mēģini runāt, stāstīt un rādīt ar dažādiem ilustratīviem piemēriem, šķiet, ka viņi diemžēl no tā visa stāv ļoti tālu prom, lai cik tas skumīgi arī būtu. Mazajām klasēm veselības mācības atsevišķi nav, šie jautājumi ir iefiltrēti sociālajās zinībās, pamatskolā tā ir 8.klasē, un vidusskolā tā ir izvēles priekšmets, kuru tikpat labi skolēns var arī neizvēlēties. Iespējams, ja veselības mācība būtu obligāta jau esošā mācību gada gaitā, varbūt šie jautājumi lēnām tiktu iekustināti un bērnos tiešām rastos lielāka izpratne par tiem. Jo arī no fiziskajām aktivitātēm bērni skolās ļoti izvairās un tikai meklē ārstu zīmes un dažādus attaisnojošus iemeslus, kas reizēm pat ir aizdomīgi. Pagarināt mācību gadu, manuprāt, tiešām nevajag, tas neko nedos. Doma varbūt ir laba, bet jauniešus tiešām nevarēs savākt. Turklāt cietīs arī visi pārējie mācību priekšmeti, ne tikai veselības mācība un fiziskās nodarbības, jo šajās divās nedēļās jau nebūs tikai šie priekšmeti.
Sarmīte Locāne, Litenes pamatskolas direktore
Mans novērojums ir tāds, ka pavasarī, kad beidzas dažādas olimpiādes un konkursi, bērnos ir jūtams nogurums. Var jau gan būt, ka tā ir tikai tāda mūsu iesīkstējusi tradīcija – mēs domājam, ka mācību gadu pagarināt nevajadzētu, jo bērni ir noguruši. Bet tiešām šķiet, ka, tiklīdz ārā parādās zaļā zāle, lapas, puķes, putni sāk dziedāt, viņi sāk dzīvot citā pasaulē. Grūti pateikt, kā ir bijis domāts, vai veselības mācību integrēt visa mācību gada garumā vai koncentrēt uz beigām, taču es uzskatu, ja tiktu lemts par mācību gada pagarinājumu, tad tam drīzāk vajadzētu būt kā projektam un lai mācību metodes būtu interesantas, dodot bērniem iespēju tikties, piemēram, ar mediķiem, doties mācību ekskursijās uz ekoloģiskajām saimniecībām, organizējot nometnes, radošās darbnīcas. Tā, lai tas nebūtu ļoti uzspiesti, bet bērnam tiktu dota iespēja izglītoties, un arī šis ir veids, kā to darīt. Manuprāt, nevajadzētu pagarināt mācību gadu līdz jūnijam, liekot bērniem sēdēt skolas solā un burties pa grāmatām un datoriem. Lai gan nekad jau nevar zināt, kā un kas tiks nolemts. Mums ir skolas dienas, kurās bērni nāk pastrādāt uz skolu vasarā, turklāt to dara ļoti labprāt. Man, piemēram, bija liels pārsteigums, ka pēc liecību saņemšanas gandrīz vai nākamajā dienā es satiku kādu savas klases bērnu, kurš teica, ka tagad ir ļoti garlaicīgi. Ir arī šādi bērni, kuriem tiešām nav pat īpaši jālūdzas, viņi nāk paši uz skolu un padara kādu darbiņu. Mēs tagad visi kopā Litenē gatavojamies lielajam Līgo dienas pasākumam, un bērni jau tagad nāk palīgā, dodas uz pļavu, lasa puķes un veido dekorus. Ir lietas, kas viņiem ļoti patīk, un, manuprāt, arī veselības mācību varētu tajā visā integrēt, jo, piemēram, dodoties uz pļavu, mēs varam arī iepazīt daudz dažādu ārstniecības augu. Izdomāt taču var ļoti daudz! Un tas varbūt bērnam arī daudz vairāk paliktu atmiņā!
Agnese Kubuliņa, 3.klases skolnieka mamma
Es uzskatu, ka mācību gadu noteikti nedrīkst pagarināt, jo bērni jau tā nogurst. Ja salīdzina ar laiku, kad mēs mācījāmies, manuprāt, viņiem šobrīd ir daudz sarežģītāka mācību viela. Un vasara ir tas laiks, kad bērniem ir jāatpūšas. Ja runājam par to, vai bērniem ir par maz zināšanu un intereses veselības jautājumos, es uzskatu, ka šajā jautājumā liela nozīme ir vecākiem. Viņiem ir jāvelta tam daudz lielāka uzmanība. Un vienalga, vai mācību gads būs deviņi vai vienpadsmit mēneši, tas nemainīs lietas būtību. Ir bijušas domas par kristīgajām mācībām, tagad par veselības mācībām, bet vai tas ir tik ļoti vajadzīgs? Labāk papildus pamācīties matemātiku, latviešu un angļu valodu!
