2015. gada pirmajā
ceturksnī tikai 39% sieviešu izmantoja iespēju veikt valsts
apmaksāto dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu. Lai gan ik ar
gadu par pāris procentiem aug pārbaudīto skaits, tomēr vēl
dažādi aizspriedumi un bailes, ka kaut ko var atklāt, attur
simtiem tūkstošu sieviešu doties pie ginekologa uz pārbaudi.
„Šādu pārbaužu mērķis ir atklāt pirmos aizmetņus
saslimšanām, kurus var izārstēt”, norāda AS „Veselības
centru apvienība” (VCA) poliklīnikas „Pulss 5” ginekoloģe
Aīda Čaligava.
Ik gadu „Nacionālais
veselības dienests” (NVD) izsūta ap 200 tūkstošiem uzaicinājumu
veikt dzemdes kakla vēža skrīningu un ap 140 tūkstošiem krūts
vēža skrīningu, taču tikai 27,8% (2014.gadā) izmantoja iespēju
veikt dzemdes kakla analīzes un 36% (2014) – veikt mamogrāfiju jeb
krūts vēža skrīningu. AS „Veselības centru apvienība” (VCA)
poliklīnikas „Pulss 5” ginekoloģe Aīda Čaligava norāda, ka,
veicot regulāri šādas valsts apmakstātas pārbaudes, var
konstatēt vēža priekšvēstnešus, ja tādi ir radušies. Analīžu
rezultātā atklātus dzemdes kakla vēža priekšvēstnešus var
ārstēt bez operācijas – tikai ar mikromanipulāciju, pēc kuras
veikšanas paciente var tūlīt doties savās dienas gaitās. Tā kā
dzemdes kakla vēzis ir arī jaunu sieviešu slimība, šādu
pārbaudi būtu jāveic, sākot jau no 25 gadiem. Arī „Nacionālā
veselības dienesta” uzaicinājumus uz pārbaudēm saņem sievietes
reizi trijos gados, sākot no 25 gadiem. Ir būtiski atzīmēt, ka
analīzes paraugus par velti var nodot ne tikai pie valsts programmā
strādājošiem ārstiem, bet pie jebkura ginekologa.
„Tā kā NVD
uzaicinājums ir derīgs trīs gadus līdz nākamā paziņojuma
saņemšanai, to ir iespējams izmantot arī nākošajā vizītē pie
ginekologa”, atgādina Aīda Čaligava.
„Joprojām pastāv
mīti par lielo starojumu, kas tiek saņemts mamogrāfijas laikā,
pārbaudot krūtis. Tas attur virkni sieviešu doties pie
speciālista. Tā kā vēzis parasti attīstās samērā lēni un
slēptā formā, neveicot regulāras pārbaudes, to nav iespējams
konstatēt, jo simptomu nav. Bailes un aizbildināšanās nav
risinājums”, uzsver Aīda Čaligava.
Īpaša uzmanība
mamogrāfijai ir jāpievērš lielo krūšu īpašniecēm, jo tajās
gan pašrocīgi izspaidot, gan veicot sonogrāfiju var nepamanīt
mazus aizmetņus nopietnajai slimībai, tādēļ mamogrāfija ir
visatbilstošākā metode pirmreizējam izmekējumam un tikai tad, ja
vajadzīgs papildus izmeklējums, būtu jāizvēlas sonogrāfija.
Krūts vēža riska grupa ir vecumā no 50 – 70 gadiem, kas saņem
„Nacionālā veselības dienesta” uzaicinājumus, taču
mamogrāfiju reizi gadā vajadzētu veikt vecumā arī pēc 30
gadiem.
Būtiska loma, lai
sieviete dotos pie ginekologa uz izmeklējumu ir ģimenes ārstiem,
kuru uzdevums ir skaidrot, ka mamogrāfija nav kaitīga, bet ir
nepieciešama, lai dzīvotu un dzemdes kakla analīzes ir jānodod
vismaz reizi trijos gados, kā to paredz Eiropas Savienības
standarti. Ģimenes ārsti var palīdzēt tām sievietēm, kuras
savus NVD uzaicinājumus ir pazaudējušas, lai iegūtu vēstules
numuru, izdrukātu skrīningtestēšanas kartes.
Veselības centru
apvienības visas poliklīnikas ir to medicīnas iestāžu sarakstā,
kurās var veikt gan dzemdes kakla, gan krūts skrīningus,
izmantojot NVD uzaicinājumus.
