Aivars Osis, praktizējošs kristietis
Tas ir pretrunīgi. Man nav pieņemami, ja citi man uzspiež savu viedokli, pasludinot, ka tas ir normāls. Tāpēc veltīgi ir pārmest homofobiju. Seksuālo minoritāšu pārstāvji, izejot ielās, faktiski rīkojas kā heterofobi. Citus gadus esmu piedalījies protesta akcijās pret “Praidu”. Rezultātā dažus no protestētājiem toreiz aizturēja policija. Tā bija! Sabiedrības attieksme ir divkosīga ne tikai šajā gadījumā vien. Minēšu citu piemēru. Kad pa Gulbeni staigā mētelīša virinātājs, policija viņu aiztur un nodod tiesas rokās. Bet, kad Litenē notiek pliko skrējiens, visiem tiek uzspiests viedoklis, ka tas ir normāli. Līdzībās runājot… Kad kāds nogalina vienu cilvēku, tā skaitās slepkavība, bet, kad karā tiek nogalināti tūkstoši cilvēku, tā skaitās politika. Manuprāt, tā ir manipulācija, kas notiek ar sabiedrisko domu. Un tas nav nekas labs. Man tas ir nepieņemami. Kā lai izskaidrojam bērniem, kad rādīt “krāniņu” ir un kad nav atļauts?
Inese Buliņa, kultūras darbiniece
“Eiropraids” mani absolūti neuztrauc. Tas uz mani neattiecas. Tajā pašā laikā manu paziņu lokā ir šādi citādas seksuālās orientācijas pārstāvji. Kamēr mani personiski neviens necenšas aizskart, kamēr man neviens neuzbāžas, es spēju būt lojāla. Nedomāju, ka “Eiropraids” varētu būt šokējošs bērniem, kas to tīšām vai nejauši redz no malas. Mūsdienās bērni ir izglītoti. Viņi ir labāk informēti par vecākiem. Manā bērnībā gan tāds “Eiropraids” būtu šoks. Jautāju savai meitai, viņa šo pasākumu uztver bez emocijām, jo saprot, ka cilvēki ir dažādi. Jā, man nav sevišķi patīkami, ka homoseksuāļi tik ļoti afišē savu dzīvesveidu. Man pat šķiet, ka mēs par “Eiropraidu” nemaz neuzzinātu, ja plašsaziņas līdzekļi tam nepievērstu uzmanību. Sabiedrība taču neko nezina par daudziem labiem pasākumiem, kuriem nepievērš uzmanību. Taču par “Eiropraidu” tika skandināts jau iepriekš, bija zināms, kur notiks gājiens, kā tas virzīsies. Līdz ar to tiem, kas gribēja, bija iespēja aiziet un paust arī savu nepatiku pret šiem citādajiem cilvēkiem. Godīgi sakot, es nesaprotu, kālab vispār rakstīt par “Eiropraidu” un rādīt to sabiedrībai.
Krista Kantāne, jaunā dzejniece
“Eiropraids”? Neuzskatu, ka tas ir pareizi. Tā norises laikā es darīju savus darbus un man nebija laika un intereses iegūt informāciju par seksuālo minoritāšu gājienu. Neesmu domājusi par to, vai gribētu protestēt pret “Praidu”. Laikam tomēr ne. Ko gan tas mainītu? Kas notiek, tas notiek. Cilvēki ir dažādi. Ko lai dara, bet tāda ir dzīve. Tāpēc man, godīgi sakot, tomēr ir vienalga.
