6. martā spēkā stājušies noteikumi, kas nosaka garantēto minimālo ienākumu un pabalsta apmēru GMI nodrošināšanai.
6. martā spēkā stājušies noteikumi, kas nosaka garantēto minimālo ienākumu (GMI) un pabalsta apmēru GMI nodrošināšanai.
Tas jānodrošina pašvaldībām, turklāt tām ir tiesības nodrošināt garantēto minimālo iztikas pabalstu vistrūcīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm, sniedzot ne tikai skaidras naudas izmaksas, bet arī pakalpojumus – piešķirot brīvpusdienas, iegādājoties mācību līdzekļus, apmaksājot komunālos pakalpojumus vai nodrošinot ar malku.
“Centrālā statistikas pārvalde veica Mājsaimniecību budžetu pētījumus vairākus gadus un secināts, ka lielai daļai valsts iedzīvotāju ienākumi ilgstoši ir mazāki nekā vidējie ienākumi valstī. Satrauc tas, ka iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem ir liels ģimeņu ar bērniem īpatsvars. Tas nozīmē, ka lielam skaitam bērnu ir liegta iespēja pilnvērtīgi attīstīties gan fiziski, gan garīgi. Daudzu nabadzīgu ģimeņu bērniem liegta laba izglītība, veselīga pārtika, kultūras un atpūtas iespējas. Trūcīgās ģimenes reti var izkļūt no nabadzības bez sabiedrības atbalsta, tādēļ attīstās dažādas sociālās novirzes: ģimenes nestabilitāte, alkoholisms, narkomānija, prostitūcija, vardarbība un pašnāvības,” komentē Gulbenes rajona padomes konsultante sociālās palīdzības un veselības aizsardzības jautājumos Aina Kokoreviča.
Garantētais minimālais ienākumu līmenis vienai personai ir 15 lati mēnesī. Pašvaldības var noteikt citu garantēto minimālo ienākumu līmeni, bet ne mazāku par 15 latiem. Šo pabalstu varēs saņemt ģimenes un atsevišķi dzīvojošas personas, kurām noteikts trūcīgas ģimenes statuss.
GMI pabalstu vienam saņēmējam aprēķina kā starpību starp 15 latiem (vai pašvaldībā noteikto GMI līmeni) un cilvēka ienākumiem mēnesī. Cilvēkiem, kas saņems GMI pabalstu, būs jāpilda līdzdarbības pienākumi.
“Piemēram, ja ģimenē ir tēvs, māte un divi mazgadīgi bērni un abi vecāki neveic algotu darbu, tad tēva līdzdarbības pienākums būs strādāt pašvaldības teritorijā (zāģēt, tīrīt), bet mātes pienākumi varētu būt – sakārtot māju, kurā dzīvo, iekopt dārzu, atrast laiku, lai aizietu pie ģimenes ārsta, meklēt darbu, gādāt, lai bērni regulāri apmeklē skolu. Šiem cilvēkiem ir jāpierāda, ka viņi cenšas mainīt situāciju, kādā dzīvo,” skaidro A. Kokoreviča.
Gulbenes pilsētas domes sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Anita Sirmā norāda, ka Gulbenes pašvaldības noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis ir 15 lati.
“Atbalstu, ka iedzīvotājs, kas saņems GMI pabalstu, līdzdarbosies. Arī sociālajiem darbiniekiem tagad būs nopietnāk jādarbojas ar šiem cilvēkiem un jāmeklē iespējas. Domāju, ka cilvēki sasparosies un mēģinās mainīt savu dzīvi,” pauž A. Sirmā.
Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā norāda, ka pagastā ir daudz tādu cilvēku un ģimeņu, kam jāmaksā GMI. Šogad sociālajai jomai atvēlēti 4500 lati un tie nav paredzēti tikai GMI pabalstu nodrošināšanai, bet arī dažādiem citiem pabalstiem – bērna dzimšanas, laulības reģistrācijas, miršanas un citos individuālos gadījumos.
“Šie noteikumi ir nepārdomāti, un, manuprāt, netaisni. Iznāk, ka lielāks pabalsts pienākas alkoholiķim, kam nav nekādu ienākumu, nekā ģimenēm ar bērniem, kur saņem niecīgus bērnu pabalstus. Šie noteikumi paredz sociālo netaisnību, nevis palīdzību,” komentē I. Biezā.
Lai uzzinātu, kas nepieciešams GMI saņemšanai, iedzīvotājiem jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā.
