Reizēm tiešām nevaru saprast, vai mūsu pilsētā dzīvo citādāki cilvēki – tādi, kam patīk visu lauzt, sasist, izpostīt? Jo izskatās, ka citviet tā nenotiek. Protams, lai neļaunojas tie, kas to nedara, taču ir daļa cilvēku, kam, šķiet, tā ir ierasta lieta. Es tik ļoti priecājos, ka arī mūsu pilsētā vasarā visapkārt skaisti zied puķes. Cilvēki, kas ir atbildīgi par to, rūpējas, lai mūsu pašu pilsētas iedzīvotājiem ir patīkami dzīvot skaistā, sakoptā un krāšņā vidē, un prieks ir arī pilsētas viesiem un caurbraucējiem. Šobrīd pat, piemēram, Blaumaņa ielā uz margām pie krustojuma ar Rīgas ielu ir izvietotas puķu kastes, kas margas padara daudz pievilcīgākas. Taču pirmssvētku laikā kādam tomēr bija ļoti gribējies papostīt šo krāšņumu. Turklāt nepietika tikai ar to, ka bija izrautas puķes, bet norauta un nomesta uz braucamās daļas bija arī puķu kaste. Cilvēki šo nejauko gadījumu bija arī redzējuši – izrādās, viss noticis gaišā dienas laikā, kad kāda jauna būtne bija nolēmusi savas milzīgi lielās dusmas izlikt uz nabaga puķēm. Tiešām skumji! Cilvēki cenšas, iet un dara, bet te viens garāmgājējs, kuram tajā brīdī šķiet, ka viņš var izgāzt savas dusmas uz apkārtējiem, visu vienkārši ņem un izposta. Varu iedomāties, kā jūtas tie cilvēki, kā viņiem sāp sirds, ka viņu ieguldītais darbs, rūpes par puķēm, par skaistumu kādam ir tīrais nieks, kaut kas tāds, ko var vienkārši izspārdīt, izraustīt. Un diemžēl nav jau šī tāda vienīgā vieta… Paši klaigājam, ka mums pietrūkst pilsētā skaistuma, bet vai protam novērtēt to skaistumu, kas jau ir?
