Sekoju līdzi visam, ko avīze raksta par jauno tirdzniecības vietu Gulbenes pilsētā, un esmu ļoti satraukta. Par vecajiem cilvēkiem, kuri ar autobusu atbrauc uz pilsētu un pārvietojas ar diviem spieķiem, netiek domāts. Arī viņiem taču gribas nokļūt jaunajā tirgus vietā, bet pilsētas pašvaldība noteikusi, ka tai jāatrodas Bērzu ielas pašā galā. Viss jau būtu labi. Lai tās tirgus sieviņas tur sēž ar savu precīti, bet es kā cilvēks, kuram ir daudz gadu un grūti pastaigāt, līdz turienei aiziet nevaru. Labi vēl, ka cilvēki pagaidām tirgojas pie lielveikala Rīgas ielā. Tur vismaz iepretim ir autobusu pietura, kur apstājas pilsētas autobuss. No laukiem atbraucu līdz Gulbenes autoostai, tad iekāpu pilsētas autobusā un aizbraucu līdz tirgus vietai. Tagad nekā. Cik esmu dzirdējusi, jaunajā vietā tirgotājas nemaz negrib sēdēt, jo daudz putekļu un maz cilvēku iet garām. Kur tad vēl garantija, ka, uz divām nūjām atspiežoties un ejot uz jauno tirgus vietu, kāds negodīgs cilvēks neizrauj somu? Ne mazums ir dzirdēti tādi gadījumi. Lai gan es dzīvoju laukos, domāju, ka pilsētas varasvīriem un sievām par saviem iedzīvotājiem tomēr ir vairāk jārūpējas un jādomā. Ir jau sakopta un skaista Gulbene, bet tajā dzīvo cilvēki. Par viņiem jāgādā. Protams, dzīvojot laukos, es varētu pati puķes audzēt, nevis braukt pēc tām uz pilsētu, bet nav jau vairs agrākā spēka tikt ar dobēm galā.
