Tas ir daudz vai maz – 20 gadi cietumā stopētājam par to, ka nogalināja sie-vieti, kuras automašīnā bija laipni uzņemts? “Dzirksteles” lasītāji ir vienisprāt – šādam cilvēkam nevajadzētu atgriezties sabiedrībā. Šo cilvēku neattaisno smagā bērnība un personīgās drāmas līdz nozieguma izdarīšanas brīdim un sirdsapziņas mokas, vēršanās pēc palīdzības pie Dieva un dakteriem pēc nozieguma izdarīšanas. Protams, cietums nevienu nelabo. Taču tie, kas arī pēc 20 gadiem vēl atcerēsies stopētāja pastrādāto noziegumu, diezin vai gribēs satikt viņu šaipus cietuma žoga. Tā nu tas ir. Daudzi brīnās, kāpēc par šo noziegumu netika piespriests mūža ieslodzījums. Parēķināsim. Kad noziegumā vainotais iznāks no cietuma, būs jau 48 gadus vecs. Pusmūža cilvēks. Viņš neredzēs, kā uzaug abas viņa meitas. Viņš būs cilvēks, kurš visus labākos gadus pavadījis brīvības atņemšanas vietā. Cilvēks bez nākotnes, bez draugiem, bez darba. Jāpiebilst, ka tiesa viņam saistībā ar pastrādāto slepkavību ir piespriedusi samaksāt kopsummā 32 400 eiro. Vai spēs jelkad atlīdzināt? Visticamāk, parāds tāpat kā neslava vajās šo cilvēku visu dzīvi. Tāda ir kaut kad tālā nākotnē iespējamās brīvības cena. Vai tā nav nepanesami smaga? Stopētājs tiesā nenoliedza savu vainu slepkavībā, taču teica, ka dzērumā bijis iestājies īslaicīgs prāta aptumsums, viņš neatceroties… Bet varbūt vīrietis gluži vienkārši negribēja būt līdz galam atklāts? Ne velti cilvēki baumo par pasūtījuma slepkavību.
