Rankas pagasta iedzīvotāja Ausma Zariņa, strādājot dārzā, ievēro senus ticējumus un padomus, tāpēc viņas sētie un stādītie dārzeņi padodas labi.
Rankas pagasta iedzīvotāja Ausma Zariņa, strādājot dārzā, ievēro senus ticējumus un padomus, tāpēc viņas sētie un stādītie dārzeņi padodas labi.
“No saviem vecākiem mācījos, kā pareizi jāstāda kāposti. Rudenī kāpostgalvas izauga stingras, lielas un sulīgas, tāpēc seniem ieteikumiem ir jātic,” saka Ausma Zariņa.
Viņa stāsta, ka dēstot vagā pirmo kāposta stādu, stādītājam jāatrodas ar seju pret rietumiem. Stādiņam apkārt jāapsprauž rīkstīte, lai pasargātu kāpostu no tārpiem un jāpieliek blakām neliels akmens, lai kāpostgalvas būtu cietākas. Kad kāposti sastādīti, tie jāaplaista un zeme apkārt stādam jāuzrušina.
“Dienvidu pusē kāposta dēstam jāpiesprauž neliels egles zariņš, jo tas aizsargās stādu pret pavasara sauli un atbaidīs kāpostu spradžus. Kad skujas nobirst, egles zariņu noņem. Pēc tam caur marli vai smalku sietu kāposta stādu apkaisa ar rudzu miltiem. Tas jādara rīta rasā,” stāsta padomdevēja.
Arī kāpostu ražas novākšanas laikā A.Zariņa iesaka ievērot senus ieteikumus. “Kāposti noteikti vācami tajā nedēļā, kad ir Miķeļdiena – 29. septembris. Tā uzskatāma par dzelzs nedēļu, tāpēc kāposti ir stingri, labi glabājas, un saimniece ar izaudzēto ražu var rīkoties, kā vien vēlas,” stāsta A.Zariņa.
Kāpostus skābējot koka mucā, spainī, katlā vai kāda citā traukā, skābētājam jāstāv ar seju pret ziemeļiem. Tad kāposti labi rūgst un ir garšīgi. Ja būsiet ar seju pret dienvidiem, mucā līdz pat apakšai kāposti būs šķidri, pelēcīgi un negaršīgi.
Arī sīpolus stādot, A.Zariņa ievēro vecāku ieteikumus. Bedrīti vagā, kur ielikt sīpolu, viņa iemin ar papēdi, liekot kājas vienu aiz otras uz papēža. Ar zemi viegli apber tikai sīpola saknes, nevis visu sīpolu.
