Vijārs Griķis, Gulbenes iedzīvotājs
Manuprāt, šobrīd Latvijas ekonomiskā, demogrāfiskā un sociālā aina nav labvēlīga, lai uzņemtu patvēruma meklētājus. Valsts atbildīgo institūciju kapacitāte vēl pilnībā nav gatava šim procesam. Mums pašiem šobrīd ir tik daudz neatrisinātu smagu problēmu gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā, bet gribam integrēt sabiedrībā cilvēkus, kuru mentalitāte ir diametrāli pretēja mūsējai, viņu mērķi un nodomi nav skaidri. Šobrīd tiek lemts uzņemt 250 bēgļus, bet nav skaidrs, vai to skaits vēlāk nepieaugs ģeometriskā progresijā.
Jāņem vērā arī tas fakts, ka uz Latvijas robežas, kura ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, pieaug nelegālo imigrantu skaits, un mums jārisina arī šī problēma.
Valdis, Ropažu novada iedzīvotājs, kas dzīvo blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram “Mucenieki”
Bēgļu klātbūtne “Muceniekos” pagaidām netraucē, bet, ja šeit iebrauks lielāks skaits cilvēku, tad var rasties konflikti ar vietējiem iedzīvotājiem. Līdz ar to vajadzēs uzraudzīt situāciju, jo nevar zināt, vai kādā brīdī nerodas konfliktsituācijas. Uz vietas nepieciešams atrasties valsts vai pašvaldības policijas pārstāvim. Šobrīd arī nav dzirdēts, ka bēgļus izmitinās kaut kur citur.
Patvēruma meklētāji uz pilsētu pārvietojas ar 16.autobusu. Tas ir vienīgais sabiedriskais transports no Muceniekiem, ar kuru aizbraukt uz Rīgu. Ja būs lielāks šo cilvēku pieplūdums, tas var traucēt vietējiem iedzīvotājiem. Pašreizējā situācijā nejūtos nedroši, tomēr pie lielāka skaita būtu diskomforts, jo tie ir un paliek iebraucēji.
Lielākais skaits, kurus var uzņemt patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”, ir 200, un tas ir ļoti daudz. Viņi var ievazāt visādas slimības. Latvieši nevar būt no tā pasargāti. Šiem cilvēkiem ir arī cita dzīves uztvere un mentalitāte. Citas valstis izdara stingrāku savu nostāju šajā jautājumā, kā, piemēram, Ungārija un Dānija. Mums neviens neko neprasa, bet domāju, ka arī latviešu tautai bija jāprasa viedoklis, nevis tikai jānostāda fakta priekšā. Daļa informācijas tik un tā tiek sagrozīta un noklusēta.
Ja Latvija nonāktu līdzīgā situācijā, tad mums neviens nepalīdzētu. Kad latvietis aizbrauc strādāt uz ārzemēm, viņš tur ir tikai melnstrādnieks.
Renārs Barkāns, “Bišulietas.lv” tirdzniecības vadītājs
Man ir dalītas sajūtas saistībā ar bēgļu jautājumu. Šeit var atrast gan pozitīvus, gan negatīvus argumentus.
No vienas puses aplūkojot šo jautājumu, šis tomēr ir kopējais ES, nevis tikai Latvijas sarežģījums. Esam iestājušies ES, lai kopīgi risinātu problēmas. Tas nebūtu godīgi pret tām valstīm, kas cenšas uzņemt bēgļus un palīdz tām. Arī paši nevaram būt garantēti par to, kādā situācijā var nonākt Latvija.
Vēsturiski lūkojoties uz to, pasaules karos latvieši devās bēgļu gaitās uz ASV un cituviet, un daudzi no tiem guva patvērumu laikā, kad valstī valdīja nemieri.
Uzskatu, ka jāatbalsta šie cilvēki un jāizskata dažādi gadījumi, kāpēc viņi ieradušies šeit. Būtisks faktors ir tas, vai personas glābjas no kara skartajiem apgabaliem, ekonomiskajām problēmām vai ieradušies šeit tikai laimes meklējumos. Daļa no imigrantiem nav no tiem nabadzīgākajiem, jo viņiem bijusi nauda un ne maza, lai nokļūtu uz Latviju. Protams, nevar pieļaut arī situāciju, ka viņi bariem uz šejieni brauc un mēs viņus gaidām atplestām rokām, jo šādā gadījumā viņi vēl vairāk vēlēsies braukt uz Latviju.
Man bažas ir par bēgļu integrāciju, kura mehānisms, manuprāt, nav smalki izstrādāts un pārdomāts. Problēmas varētu būt saistītas ar valodas apguvi un darba vietu atrašanu. Pieļauju, ka risinājums varētu būt mazkvalificēti darbi dažādās ražotnēs, bet arī cilvēkiem Latvijā trūkst darba. Atbalstītu tos cilvēkus, kas patiešām ir nolēmuši šeit uzsākt dzīvi no jauna, tad kāpēc gan viņiem nedot šādu iespēju?
